Paredzams, ka abu likumu grozījumus prezidents varētu izsludināt nākamajā piektdienā, 20.jūlijā, lai tie būtu spēkā sestdien, kad drošības iestādes ir slēgtas, bet jau svētdien stātos spēkā citi minēto likumu grozījumi, kuri strīdīgās izmaiņas atceļ.
Jau ziņots, ka tautas nobalsošanā par grozījumu Nacionālās drošības likumā atcelšanu piedalījušies 338 348 vēlētāju, bet par grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu piedalījušies 338 342 jeb 37% no 9.Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Saeima šopavasar pieņēma grozījumus valsts drošības likumos, paredzot, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti kopā ar sevis pieaicinātām personām var veikt pārbaudes drošības iestādēs. Kā viens no motīviem šādu grozījumu nepieciešamībai minēta vēlme noteikt, kā būtu īstenojama parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm.
Tiesībsargājošo institūciju vadītāji pauda bažas par grozījumiem, jo tādējādi paplašināšoties cilvēku loks, kuru rīcībā var nonākt operatīvā informācija.
Bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga grozījumus nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, bet deputāti viņas iebildumus neņēma vērā. Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savu astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu.
Pēc šāda Vīķes-Freibergas lēmuma Saeima likumu grozījumus atcēla.