Prezidenta vēlēšanas notiks 29. maijā; opozicionāri pārmet konstitucionālo tiesību neievērošanu
Foto: LETA

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks, kā sākotnēji plānots, jaunnedēļ – 29. maijā. Lai arī 34 opozīcijas deputāti vērsās ar iesniegumu augstākās valsts amatpersonas vēlēšanas rīkot nedēļu vēlāk, to Saeimas Prezidijs un Frakciju padome izskatīs vien pēc 29. maija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka iepriekš pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputātu iniciatīvas tika sagatavots 34 parlamentāriešu iesniegums ar ierosinājumu Saeimas ārkārtas sēdi Valsts prezidenta ievēlēšanai sasaukt 5. jūnijā.

Jau iepriekš koalīcija bija vienojusies, kā ārkārtas sēde, kurā ievēlēs nākamo Valsts prezidentu, notiks 29. maijā. Arī Saeimas Prezidijs sasauca ārkārtas sēdi 29. maijā pulksten 10.

Ņemot vērā radušos situāciju, pirms nedēļas tika sasaukta Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde. Šodien politiķi turpināja diskusijas par to, kurā dienā Saeimai būtu jāizraugās nākamais Valsts prezidents.

Koalīcijas politisko spēku frakcijas vadītāji bija vienisprātis, ka vēlēšanām jānotiek 29. maijā, to apliecināja "KPV LV", Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības, "Jaunās Vienotības" un "Attīstībai/Par!" frakciju vadītāji. Viņi uzsvēra, ka 29. maijs ir gana racionāls un savlaicīgs datums, lai rīkotu augstākās valsts amatpersonas vēlēšanas tieši tad. To apstiprina arī 45 koalīcijas deputātu parakstītais iesniegums ar aicinājumu prezidenta vēlēšanas rīkot tieši 29. maijā.

Tam gan nepiekrita opozīcijas partijas. ZZS frakcijas vadītājs Uldis Augulis sēdē informēja, ka paliek pie sava – vēlēšanas jārīko 5. jūnijā. Tam piekrita arī "Saskaņas" frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Viņš pauda satraukumu, ka līdz ar Prezidija lēmumu netiek ievērotas 34 deputātu konstitucionālās tiesības.

Tomēr, kā informēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), lēmums par 29. maiju paliek spēkā. Savukārt 34 deputātu parakstītais iesniegums "nekur nepazūd", to turpinās vērtēt pēc 29. maija. Sēdes laikā Saeimas priekšsēdētāja vairākas reizes atkārtoja, ka 34 deputātu konstitucionālās tiesības tiek ievērotas.

Opozicionāri rosināja Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdē balsot par 34 deputātu iesniegumu. Taču Mūrniece norādīja, ka būtu pāragri noraidīt vai pieņemt šo deputātu ierosinājumu, ir jāsagaida 29. maijs. Līdz ar to tas šobrīd nav balsojams.

Pēc sēde Mūrniece žurnālistiem atzina, ka šobrīd ir izveidojusies "interesanta juridiska situācija". Vaicāta, vai neredz riskus, ka šis lēmums varētu tikt pārsūdzēts Satversmes tiesā, Mūrniece pauda, ka tādu nav, jo Saeimas Prezidijs rīkojies atbilstoši Satversmes garam.

Vēstīts, ka Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēs trīs pretendenti - koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, ZZS virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits ("KPV LV").

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Šoreiz pēc izmaiņām Satversmē Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

13. Saeima Egils Levits Juris Jansons Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form