Valsts vadītāja uzsvēra, ka viņai bieži bijis jādomā, kā jutās tie cilvēki, kuri bija izsūtīti un kuri vēlāk savā dzīvē atkal dzirdēja dzelzceļa dunoņu. "Tas viņiem noteikti saistījās ar šiem smagajiem pārdzīvojumiem, jo reti kāds, kas no turienes atgriezās, nebija ar sabojātu veselību vai smagiem zaudējumiem savu tuvo radinieku lokā."
"Prieki un sasniegumi ir mūsu, bet arī neveiksmes, traģēdijas un pārdzīvojumi, bet tas mūs padara par to, kas mēs esam, ka mēs esam unikāli, ne tādi kā citi pasaulē. Tas ir mūsu liktenis, tas mums ir nolikts, mūsu pienākums ir ar viņu dzīvot, un mūsu pienākums ir veidot mūsu nākotni un savu tautu pēc iespējas skaistāku un labāku," sacīja Vīķe-Freiberga.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit