Tomēr Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka arī šodien Latvijai ir nepieciešams ārzemju latviešu atbalsts galvenokārt divās jomās: vēstures izpētē un letonikas un valodniecības jomā. Nepieciešams veikt abu Latvijas okupācijas periodu izpēti, atbalstot jauno zinātnieku līdzdalību vēstures komisijas ietvaros.
Jau prezidentes rīkotajā apaļā galda diskusijā par latviešu valodas lomu nākotnē tika apzināta nepieciešamība izveidot latviešu valodas sinonīmu vārdnīcu, arī šajā procesā iesaistot jaunos zinātniekus. Vīķe-Freiberga lūdza trimdas tautiešiem palīdzēt šo ideju realizācijā, pabalstot jaunos vēsturniekus un valodniekus ar stipendijām.
Vislielākais trimdas latviešu ieguldījums bijis Latvijas interešu lobēšana ASV, un arī šodien, kad izšķiras Latvijas nākotne, prezidente aicināja turpināt atbalsta aktivitāte. Tā kā lielākajai daļai Amerikas latviešu ir ASV pilsonība, viņi varētu daudz darīt savu kongresmeņu informēšanā, aizstāvot Latvijas un visas Baltijas mērķus integrācijā NATO.
"Mūsu izredzes ir reālas, tomēr apzinos, ka šai laikā - līdz 2002. gada beigām - mums ļoti daudz darāmā kā Latvijā, tā ASV", savā runā teica prezidente. "Mūsu mērķis ir, lai Latvija kļūtu par paraugu citiem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
