Foto: AFI

Rodas iespaids, ka ar Krieviju Latvijai ir "kurlo dialogs", intervijā laikrakstam "Telegraf" norādījusi Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Ir vairāk nekā skaidrs: ja no mums prasīs atzīt, ka 1940.gadā mēs brīvprātīgi pievienojāmies PSRS, un šī atziņa var kļūt par priekšnosacījumu labām attiecībām, tad varēs tikai teikt paldies. Saprotams, ka tādā gadījumā attiecību starp mums nebūs. Tāpēc ir jāturpina mēģināt sadzirdēt vienam otru un censties iet tālāk. Bet jāiet vēl tālu," uzsver prezidente.

Viņa pauž nožēlu, ka līdz šim Latvijas īstenotie pasākumi nav pienācīgi novērtēti Krievijā. Mainīti pilsonības likumi, valodas likumi, Latvija ir izpildījusi dažādas starptautiskas normas par mazākumtautību tiesību ievērošanu.

"Diemžēl, sperot šos soļus, mēs nekad neesam dziedējuši no Krievijas - lieliski, mēs tagad spersim atbildes soli. Ja atmiņa mani neviļ, es nekad neko tādu neesmu dzirdējusi. Tā vietā mēs dzirdam arvien jaunas prasības un apvainojumus," uzsver Vīķe-Freiberga.

Prezidente noliedz, ka būtu iespējama kāda "tirgošanās" ar Krieviju, lai viņa ieņemtu ANO ģenerālsekretāra amatu. "Latvija nekad nepārkāps savus principus, lai tikai kaut ko sasniegtu," uzsver valsts vadītāja.

Viņa skaidro, ka diplomātijā, lai kaut ko panāktu, vienmēr abām pusēm jāvienojas par kompromisiem. "Protams, diplomātijā tā notiek, taču vienmēr ir skaidri jāzina, kur ir šī sarkanā līnija, kuru valsts nekādā gadījumā nevar pārkāpt," akcentē prezidente.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form