Uz laikraksta jautājumu, vai mazākumtautību skolu vecāko klašu audzēkņiem pārejot uz mācībām valsts valodā, necietīs viņu izglītības līmenis un tas neradīs skolniekos stresu, Vīķe-Freiberga apgavoja, ka šī problēma ir "prezidentes uzmanības lokā un nevienā viņas tikšanās reizē ar izglītības un zinātnes ministru nav iztikts bez šī jautājuma apspriešanas."
Prezidente aicināja skolotājus un skolēnu vecākus nedramatizēt situāciju. Viņa apliecināja, ka, lai gan pašreiz izglītības likumā ir teikts, ka "vecāko klašu skolēnu apmācība notiek tikai valsts valodā", Saeimā sagatavoti grozījumi likumā, kas noteiks "valodas proporcijas - 60% mācību priekšmetu valsts valodā un 40% - mazākumtautību valodās."
Vīķe-Freiberga teica, ka "nekad nav bijusi paredzēta mazākumtautību skolu simtprocentīga pāreja uz apmācību latviski. Reformas uzdevums nav asimilēt cittautu bērnus.. Reformas mērķis ir nodrošināt, lai katrs bērns, neatkarīgi no tautības, pēc skolas pabeigšanas brīvi pārvaldītu valsts valodu un tādējādi varētu brīvi konkurēt darba tirgū."
Atsaucoties uz savu pieredzi un daudzo valodu prasmi, prezidente uzsvēra, ka nevar pilnībā apgūt kādu valodu, ja to mācās tikai kā atseviķu priekšmetu. "Tā mācoties var apgūt vienīgi ierobežotu vārdu krājumu, neiemācoties speciālo terminoloģiju nevienā no dzīves sfērām," teica Vīķe-Freiberga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
