Lai gan bijušas "zināmas grūtības", ja pastāv abpusēja vēlme tās atrisināt, valsts prezidente neredz iemeslu šaubīties par Kalvīša valdības spēju strādāt.
Vīķe-Freiberga pēc tikšanās ar premjeru arī pauda prieku, ka valdība pēc valsts drošības likumu publicēšana apturēšanas ir sadzirdējusi "trauksmes zvanus" un paudusi gatavību atcelt pieņemtos grozījumus.
"Šobrīd esmu gandarīta par to, ka ir vēlme saklausīt un nonākt pie likuma labojumiem", sacīja Vīķe-Freiberga.
Prezidente uzsvēra, ka šo drošības likumu jautājumu nodod tautas izvērtēšanai. Un tagad tikai tautas rokās ir iespēja paust viedokli par to, norādot, ka "tautas arbitrs" noteikts turpmāko rīcību.
Prezidente uzsvēra, ka vienmēr astoņu gadu laikā centusies uzturēt labas attiecības ar valdību un uzturēt dialogu, taču šajā situācija viņa nevarēja tā rīkoties, "tagad tautas balsij ir jāizlemj".
Prezidente pēc tikšanās ar Kalvīti arī uzsvēra, ka patreizējā situācijā neatbalsta izskanējušos priekšlikumus atlaist Saeimu.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, premjers Aigars Kalvītis un drošības iestāžu pārstāvji jautājumu saistībā ar valsts drošības likumiem pārrunājuši Nacionālajā drošības padomē.
CVK no 3. aprīļa līdz 2. maijam organizēs parakstu vākšanu par tautas nobalsošanas ierosināšanu saistībā ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas apturētajiem Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem.
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars iepriekš portālam "Delfi" atzina, ka parakstu vākšana varētu izmaksāt aptuveni 500 000. Ja parakstu vākšanas laikā tiks savākti 149 064 balstiesīgo iedzīvotāju paraksti, tad notiks referendums, kurš varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus latu. Referenduma organizēšana, ja vien negroza likumu par tautas nobalsošanu, nav apturama šādā gadījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
