Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jaunās Latvijas valdības veidošanu varētu neuzticēt "Jaunā laika" līderim Einaram Repšem, jo viņam iespēja vadīt valdību jau tika dota, taču tā beidzās ar valdības demisiju.
Prezidente vēlreiz Repšem veidot valdību neuzticēšot

Latvijas Televīzijā, jautāta, vai nākamās valdības vadība tiks uzticēta Repšem, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atbildēja: "Repšem jau bijuši visi šie mēneši, kurā valdību vadīt. Tātad, ja šis viņa atbildības posms ir novedis pie viņa valdības demisijas, tad es domāju, ka viss ar to ir pateikts."

Prezidente nolēmusi veikt sarunas ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem par jaunās valdības veidošanu, bet norādīja, ka līdz konkrēts plāns vēl nav izstrādāts. Tāpat pagaidām esot pāragri runāt, vai jaunās valdības kodols būs "Jaunais laiks" vai Tautas partija.

Vīķe-Freiberga norādīja, ka jaunajai valdībai nāksies strādāt stingros rāmjos, ievērojot valsts virzību uz NATO un Eiropas Savienību (ES).

Prezidente atzina, ka ir skumji piedzīvot valdības demisiju laikā, kad Latvija ir dažus brīžus no uzņemšanas ES, kad Latvijai vajadzētu mobilizēt visus savus spēkus un darbu, lai varētu izmantot ES sniegtās iespējas.

Prezidente uzsvēra, ka ar Repšes demisiju valsts pārvaldē neiestājas vakuums un pašreizējā valdība turpinās strādāt un ministri turpinās pildīt savus pienākums līdz jauna premjerministra ievēlēšanai un jaunas valdības izveidošanai.

Vīķe-Freiberga atzina, ka viens no iemesliem valdības demisijai ir bijis Repšes darba stils un nesaskaņas korupcijas apkarošanas jautājumos. Prezidente norādīja, ka korupcijas apkarošanā nav bijušas ideoloģiskas nesaskaņas starp partijām, tomēr nesaskaņas veicinājušas nesaskaņas par to, kas vairāk un kas mazāk atbalsta korupcijas apkarošanu.

Prezidente uzskata, ka galvenās problēmas valdības vadīšanā ir partiju sadarbības modelī, jo partijām nebija saskatāmas dziļas ideoloģiskas pretrunas kādas varētu būt starp, piemēram, marksistiem un kapitālistiem.

Prezidente nevēlējās prognozēt, cik ilgā laikā varētu tikt izveidota jaunā valdība, taču norādīja, ka visticamāk tās nebūs dažas dienas un nebūs arī mēneši. Jaunu valdību varētu izveidot aptuveni trīs nedēļu laikā, uzskata Vīķe-Freiberga.

Savukārt Repše norādījis, ka JL kandidāts premjera amatam joprojām ir partijas vadītājs - tātad viņš pats.

Repše tomēr atzina, ka viņš JL redz vismaz "trīs, ja ne pat piecus" kandidātus, kas varētu ieņemt premjera amatu, tomēr, visticamāk, viņu izvirzīšana šim amatam nenotikšot. "Mēs jau to esam vairākkārt apsprieduši savā vidū. Es neredzu, ka tur kaut kas varētu mainīties," teica politiķis, "partijas nostāja ir tāda, ka valdības vadītāja kandidāts no JL ir partijas vadītājs."

Politiķis norādīja, ka daži JL pārstāvji - Jānis Reirs, Krišjānis Kariņš un citi no partijas valdes - jau ir iesaistījušies sarunās par jaunās koalīcijas veidošanu.

Premjers atzīmēja, ka, pieņemot lēmumu par valdības atkāpšanos, partija savā lēmumā bija vienota.

Repše noraidīja pārmetumus par to, ka valdības atkāpšanos veicināja JL un premjera darba stils koalīcijā. Viņš pauda viedokli, ka tas esot mākslīgi radīts stereotips, kura ietekmē zināmā mērā atrodoties arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Repše apgalvoja, ka valdības iekšienē starp ministriem ticis uzturēts veiksmīgs dialogs, sastrādāšanās neesot izdevusies tikai ar bijušo premjera biedru Ainaru Šleseru (LPP).

Repše piebilda, ka stereotips par viņa vienpersonisko lēmumu pieņemšanu esot opozīcijas mērķtiecīgi radīts. "Opozīcija ar saviem finanšu līdzekļiem, pērkot masu saziņas līdzekļus, ilgstoši pauda ļoti tendenciozu viedokli," izteicās politiķis, tomēr atturoties nosaukt konkrētas partijas un masu saziņas līdzekļus, pieļaujot, ka viņš var kļūdīties.

Premjers uzsvēra, ka Latvijas politikā liela finansiāla ietekme esot vairākiem cilvēkiem - bijušajam Tautas partijas vadītājam Andrim Šķēlem, Ventspils mēram Aivaram Lembergam un Šleseram, kurš, pēc premjera vārdiem, viskaismīgāk iebilda pret grozījumiem partiju finansēšanas likumā. Viņš norādīja, ka grozījumi partiju finansēšanas likumā nepieciešami tieši tāpēc, lai šādi cilvēki nevarētu radīt partijas un iegūt vietas Saeimā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!