AFI
Foto: Vaira Vīķe - Freiberga

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir neapmierināta ar Tieslietu ministrijas (TM) līdzšinējo darbu jaunā Kriminālprocesa likuma (KPL) izstrādē, kas turpinoties gandrīz 11 gadus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā šodien pēc Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdes, kurā tika apspriesta jaunā KPL projekta izstrādes gaita, žurnālistiem ar ironiju teica Vīķe-Freiberga, pēc viņas domām, jaunā KPL izstrādei būs nepieciešami vēl 10 gadi un "šis slīpēšanas process vēl joprojām nebūs nonācis galapunktā".

Valsts prezidente uzskata, ka TM netiek galā ar sev uzdoto pienākumu, taču neesot viņas kompetencē noteikt jaunus termiņus likuma izstrādei - tas esot Ministru kabineta pienākums. No TM Valsts prezidente gaida politisko vadību pār šo procesu, taču tas neesot attaisnojies.

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka pēc komisijas sēdes izskatījās visai sašutusi un žurnālistiem taisnojās, ka likuma izstrāde kavējas tādēļ, ka ministrija vēlas jauno likumu ieraudzīt kvalitatīvu un tādu, kas "tiešām radikāli mainītu līdzšinējo Kriminālprocesa kodeksu". Labucka atklāja, ka saņēmusi no Valsts prezidentes pārmetumus par to, ka likumprojekts nav sagatavots līdz 1.oktobrim, un izteica cerību, ka tas tiks izdarīts līdz jaunajam gadam.

Kā tieslietu ministres viedokli pauda TM preses sekretārs Leonards Pāvils, "acīmredzot Valsts prezidentes padomnieki nav informēti par darba grupas sastāvu un jau paveikto jautājuma risināšanā".

Labucka uzskatot, ka pašreizējā darba grupa strādājot visefektīgāk un līdz jaunajam gadam būšot gatavs jaunā likuma uzmetums, kas nekavējoties tikšot nodot apspriešanai. Trešdaļa likuma jau esot gatava, un 30 lapaspušu jau iesniegtas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Tiek plānots, ka jaunais KPL varētu tikt sagatavots līdz nākamā gada 1.martam.

Pašlaik valdības noteiktais termiņš likuma izstrādei bija šā gada 1.oktobris, taču tik apjomīgu likumprojektu neesot reāli izstrādāt tik īsā laikā, kāds bija atvēlēts darba grupai, iepriekš skaidroja tieslietu ministre. Tāpēc Valsts kancelejā iesniegts lūgums pagarināt likuma izstrādes termiņu. Darba grupa līdz 2002.gada janvārim tehniski sagatavos likumprojektu un nodos to apspriešanai sabiedrībai. Jaunajā KPL būs aptuveni 1000 pantu.

Arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums atzina, ka "vadzis ir pilns un faktiski lūzis", jo komisija kopš 1999.gada decembra ir strādājusi pie šī jautājuma, taču vēl pēc diviem gadiem nekādu rezultātu neesot.

Komisija ir sagatavojusi vēstuli Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, kurā pauž uzskatu, ka ir nepieļaujama situācija, ka netiek pildīts premjera rīkojums. Šis rīkojums uzlika par pienākumu tieslietu ministram līdz 1.oktobrim iesniegt valdībā Kriminālprocesa likumprojektu.

Vēstulē ir norādīts, ka likumprojekta izstrādes vilcināšana var radīt situāciju, ka likums 7.Saeimā netiks pieņemts. Komisija aicina premjeru nekavējoties veikt pasākumus, lai šo problēmu atrisinātu, un pauž apņemšanos strādāt pie grozījumu Kriminālprocesa kodeksā pieņemšanas.

Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka tieši jaunā likuma izstrādes kavēšanās dēļ Latvija nespēj Eiropas Savienībā slēgt sadaļu par iekšlietām un tieslietām. Valsts prezidente arī pieļauj, ka likumprojekta izstrāde kavējās tādēļ, ka starp dažādām institūcijām ir interešu konflikts, jo jāstrādā kopā gan policijai, gan prokuratūrai un tiesai, bet jaunie grozījumi Kriminālprocesa kodeksā tieši paredz tiesnešiem vienpersoniskas tiesības izlemt apsūdzēto likteni.

Tieslietu ministrijas viens no sagatavotajiem priekšlikumiem grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā paredz, ka tiesnesis var vienpersoniski skatīt lietas par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem, noteiktos gadījumos - arī par smagiem noziegumiem. Priekšlikumā gan atzīmēts, ka tiesnesis lietas skatīt vienpersoniski drīkst tikai saīsinātā procesa kārtībā. Valsts prezidente nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai Latvijas tiesneši ir tam gatavi, lai vienpersoniski spētu izlemt kāda cilvēka likteni.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form