Prezidente: šogad galvenais nepadarītais darbs – robežlīgums ar Krieviju
Foto: AFI

Par šī gada galveno nepadarīto darbu Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga uzskata nespēju panākt Latvijas robežlīguma ar Krieviju parakstīšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tā prezidente atzina trešdien uzrunā Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē. Viņa arī brīdināja politiķus no pāragras priekšvēlēšanu kampaņu sākšanas, kas novērš uzmanību no šobrīd daudz aktuālākiem jautājumiem.

“Pie nopietniem pagājušā gadā nepaveiktiem darbiem es uzskatu neveiksmi panākt Latvijas robežlīguma ar Krieviju parakstīšanu. Viss bija panākts, lai tas notiktu 10.maijā, kad Igaunijai par to vēl nekāda datuma nebija,” sacīja prezidente.

“Šodien Igaunijai līgums ir ne tikvien parakstīts, bet arī jau ratificēts, un par to igauņi pamatoti ir saņēmuši atzinību no mūsu kopējiem partneriem. Latvija pa to laiku ir nonākusi strupceļā,” norādīja prezidente, aicinot Saeimu “nopietni pārdomāt un izvērtēt šo situāciju un darīt visu, lai palīdzētu koalīcijas valdībai veikt nepieciešamos soļus, lai no šī strupceļa Latvija izkļūtu”.

Prezidente pateicās Saeimai par skaidro atbalstu manam lēmumam piedalīties 9.maija atceres pasākumos Maskavā, tā nepārprotami liecinot par Latvijas ārpolitikas vienotību.

Viņa arī atzīmēja, ka jau šobrīd “jūt virmojamies priekšvēlēšanu laiku”, kas ir par agru, novēršot uzmanību no “šobrīd daudz aktuālākiem jautājumiem, kāda, piemēram, ir nepieņemami augstā inflācija, ko ciešam kopš pagājušā gada”. Vīķe – Freiberga uzvēra, ka par inflāciju nevar vainot tikai iestāšanos Eiropas Savienībā.

Viņa brīdināja - ka politiķi negribēs pievērsties problēmām vai nemācēs tās atrisināt, tad “viņi var sagaidīt skarbu spriedumu par sevi tieši nākamajās vēlēšanās”. Prezidente arī norādīja uz bīstamu tendence “sev iegūt brīvu reklāmu, paužot demokrātiskām vērtībām pretējas pozīcijas un izlēcienus. Tad ilglaicīgas attīstības jautājumu risināšanas vietā nonākam pie tukšu saukļu skandināšanas un pat vulgāras savstarpējā apsaukāšanās”.

“Teatrāls un agresīvs patriotisms bieži vien slēpj vilkus avju drānās, kam īstā tēvijas mīlestība nemaz nav patiesais rīcības dzinējspēks. Patiesais patriotisms ir visu iedzīvotāju sadarbības veicināšana kopējam valsts nākotnes labumam,” sacīja Vīķe - Freiberga.

Prezidente atzīmēja, ka Saeima, ratificējot Vispārējo Mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju, ir “rīkojusies atbildīgi un tālredzīgi, vēlreiz manifestējot Latvijas vērtības – cieņu pret citu tautību cilvēkiem, kas dzīvo mūsu zemē, ar likuma valodu apliecinot dzīves faktu”.

Pēc prezidentes teiktā, cilvēka dzīves kvalitāti nosaka arī tas, cik efektīvi ir iespējams valstī aizstāvēt savas tiesības, un tāpēc viņa vēlreiz uzsvēra Saeimai tiesībsarga institūcijas izveidošanas nepieciešamību.

Uzrunā Saeimai prezidente arī atzīmēja, ka sarežģījumi Eiropas savienībā ar konstitūciju un nākamo budžetu, iespējams ir tikai atkāpšanās, lai gatavotos jaunam attīstības lēcienam. “Tomēr tas būs iespējams tikai gadījumā, ja Eiropas Savienība kopumā, ja nacionālās valstis katra atsevišķi dažādos līmeņos aprakstīs Eiropu pietiekami skaidri, uztverami un tēlaini saviem iedzīvotājam, ja valstis veiks visas tās nepieciešamās reformas, par kurām pašas Eiropā agrāk taču ir jau vienojušās,” pauda Vīķe – Freiberga.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form