Ziemassvētki pēc ilgu gadu nīdēšanas no tautas atmiņas ir atgriezušies Latvijā gan kā garīgi svētki, gan kā laicīgi modernās steigas, spožuma un materiālisma piesātināti svētki. Tā Ziemassvētku uzrunā Latvijas televīzijā sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Viņa pieminēja, ka Ziemassvētki, kas ir Kristus dzimšanas svētki, tradicionāli ir arī ģimenes svētki. Tāpēc prezidente sevišķus sveicienus sūtīja visiem Latvijas bērniem, atgādinot, ka pati lielākā un vērtīgākā dāvana ir vecāku gādība un mīlestība. “Tiem bērniem, kam nav ne vecāku, ne tuvinieku, es gribu atgādināt, ka arī viņi katrs ir ļoti vajadzīgi Latvijas zemei un tautai,” sacīja V. Vīķe-Freiberga. Prezidente arī novēlēja Ziemassvētku gaismu kā mierinājumu visiem, kas ir slimi, vientuļi un apbēdināti un kas trūkuma dēļ nevar svētkus svinēt gluži tā, kā sirds vēlētos. “Bet prieks nav atkarīgs no mantas un no bagātības, un garā nevienam nav jābūt nabagam,” sacīja prezidente.

Ekumēniskajā apsveikumā Doma laukumā V. Vīķe-Freiberga sacīja, ka līdz ar kristīgo ticību Latvijā ienāca arī kristīgā ētika, uz kuras pamatiem izveidojās Rietumeiropas galvenās pamatvērtības, kas ilgā un grūtā attīstības gaitā noveda pie izpratnes par demokrātiju. “Mēs tagad esam gatavi pievienoties pārējai Eiropai, jo šīs pamatvērtības mums vienmēr bijušas kopējas,” sacīja prezidente.

Pirms Ziemassvētku dievkalpojumiem Doma laukumā sapulcējušos uzrunāja arī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, pareizticīgo baznīcas arhibīskaps tēvs Aleksandrs, baptistu draudžu savienības bīskaps Andrejs Šterns, kā arī Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats, kas sacīja, ka šis dievkalpojums ir kā zīme, ka nākamā tūkstošgade kristiešiem būs intensīvas tuvināšanās laiks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!