Ar jauno apustulisko nunciju Baltijas valstīs otrdien tikās arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, bet jau pirmdien, 21.aprīlī, viņš tikās ar Latvijas katoļu baznīcas vadību, kā arī svinēja svēto Misi sv. Jēkaba katedrālē, paužot gatavību būt kopā ar Latvijas baznīcu tās priekos, cerībās un izaicinājumos, kā arī aicināja lūgties par viņu, lai tādā veidā palīdzētu īstenot nuncija misiju Baltijas valstīs.
Sarunā ar jauno Svētā Krēsla apustulisko nunciju, Valsts prezidents otrdien atzinīgi novērtēja Latvijas un Svētā Krēsla labās attiecības un uzsvēra, ka ekumēniskā sadarbība starp konfesijām Latvijā ir piemērs citām valstīm.
Arī arhibīskaps sniedza augstu novērtējumu reliģisko konfesiju līdzsvaram, kas vēsturiski izveidojies Latvijā, un atzīmēja Latvijas katoļu baznīcas ieguldījumu dažādās Latvijas sabiedrības sfērās, tajā skaitā izglītībā un sociālajā palīdzībā.
Pārrunājot kristīgās izglītības jautājumu, Bērziņš uzsvēra, ka sabiedrības attīstības pamatā ir izglītība. Viņš minēja faktu, ka Latvijas skolās no 1.-3. klasei var izvēlēties apgūt ētiku vai kristīgo mācību, kā arī katoļu baznīcas dibinātas skolas saņem pašvaldības un valsts finansējumu likumdošanas ietvaros.
Tikšanās laikā Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs ar Valsts prezidentu skarā arī Aglonas svētku norisi 15.augustā, kas ir starptautiskas nozīmes pasākums un kura norisei katru gadu tiek sniegts finansiāls atbalsts, kā arī valsts un pašvaldības sadarbību ar baznīcu, sniedzot palīdzību sociāli mazaizsargātajiem un citus aktuālos jautājumus.
Valsts prezidenta un nuncija tikšanās laikā tika pārrunāta arī plānotā Valsts prezidenta vizīte Vatikānā šī gada septembrī.
Savukārt Āboltiņa, tiekoties ar nunciju, norādīja, ka Latvijas un Svētā Krēsla divpusējās attiecības jau vēsturiski sakņojas dziļā savstarpējā cieņā un ir raksturojamas kā labas un stabilas, norādot, ka Latvija vienmēr ir augstu vērtējusi Svētā Krēsla un citu valstu īstenoto Latvijas okupācijas neatzīšanas politiku.
Tas bijis spēcīgs dzinulis, kas Latvijai ļāvis atgūt neatkarību un suverenitāti. Arī finanšu un ekonomikas krīzes laikā, kad cilvēki visā pasaulē jutās iztukšoti, atjaunošanās nebija iedomājama bez morālas un garīgas atdzimšanas, tikšanās laikā atzina Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka Latvijā ticībai vienmēr bijusi ļoti svarīga loma, īpaši grūtos laikos.
Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par iespēju aizvadītā gada nogalē Vatikānā tikties ar Viņa Svētību pāvestu Francisku un atkārtoti izteica uzaicinājumu pāvestam Franciskam vizītē apmeklēt Latviju. „Kopš pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā ir pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi. Tas bija nozīmīgs notikums ne tikai katoļiem, bet visiem Latvijas ļaudīm," sacīja Āboltiņa, uzsverot, ka šajā laikā Latvijā jau ir uzaugusi jauna paaudze un arī tāpēc pāvests Francisks ir īpaši gaidīts, lai runātu par vērtībām.
Tāpat sarunā ar Vatikāna diplomātisko pārstāvi Āboltiņa akcentēja ekumēnisma tradīciju un ciešo sadarbību starp kristīgajām konfesijām Latvijā. „Mūsu valsts piemērs apliecina, ka atšķirīgais nav šķērslis sadarbībai," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Āboltiņa arī informēja Kvintānu, ka Latvijas parlaments pirmajā lasījumā ir atbalstījis grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pamatlikumu papildināt ar ievadu jeb preambulu. Ar grozījumiem mūsu valsts pamatlikumā paredzēts uzsvērt arī kristīgās vērtības, kas veidojušas mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā.
Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu, ka viņai jau šīs nedēļas noslēgumā būs iespēja piedalīties Jāņa Pāvila II un Jāņa XXIII kanonizācijā Vatikānā.
Svētā Krēsla apustuliskā nuncija Baltijas valstīs rezidence būs Viļņā.
Kintana dzimis 1953.gada 27.jūlijā Barbastro, Spānijā. 1980.gadā ordinēts par priesteri un uzsācis kalpot Santiago de Kompostela arhidiecēzē Spānijā. 1984.gadā pabeidzis Kanonisko tiesību studijas Romā, Itālijā, un sācis darbu Svētā Krēsla diplomātiskajā dienestā. 1998.gada 7.februārī nominēts par Vatikāna Valsts sekretariāta Vispārējo lietu nodaļas padomnieku. 2003.gada 8.februārī iecelts par apustulisko nunciju Indijā un Nepālā. No 2009.gada 10.decembra līdz 2013.gada 28.septembrim Lopess Kintana bija apustuliskais nuncijs Kanādā.
No 2009. gada marta līdz šā gada janvārim apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs bija arhibīskaps Luidži Bonaci, kurš savu kalpojumu turpina Kanādā.
