Prezidents atbalsta ieceri referendumu iniciatoriem pašiem savākt 30 000 parakstu
Foto: DELFI

Valsts prezidents Andris Bērziņš konceptuāli atbalsta Nacionālās apvienības (NA) ieceri, ka referendumu ierosināšanas autoriem līdz 2015.gadam pašiem būtu jāsavāc 30 000, nevis 50 000 parakstu, kā iepriekš bija nolēmusi Saeima, taču šī iecere ir iesniedzama atsevišķā likumprojektā, portālam "Delfi" apliecināja Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Līga Krapāne.

NA pārstāvji ir konsultējušies ar prezidenta juridisko padomnieku un izdevies panākt vienošanos par šo pozīciju, taču tad šī iniciatīva iesniedzama kā jauns likumprojekts, nevis kā atbilde uz Valsts prezidenta iepriekš otrreizējai lūkošanai nodoto likumprojektu, kurā bijuši iebildumi par citiem pantiem, skaidroja Krapāne.

Tikmēr arī koalīcija pēc būtības esot vienojusies par Nacionālās apvienības (NA) piedāvājumu palielināt nepieciešamo parakstu skaitu referenduma ierosināšanai no pašreizējiem 10 000 līdz 30 000, nevis 50 000, kā iepriekš bija lēmusi Saeima. Frakciju vadītāji gala lēmumu par šī likumprojekta tālāku virzību varētu pieņemt trešdien, žurnālistiem pēc koalīcijas partneru sadarbības padomes sēdes sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V ).

NA frakcijas pārstāvis Gaidis Bērziņš apliecināja, ka "ir notikušas zināmas konsultācijas ar Valsts prezidenta kanceleju. Konsultācijas ir notikušas un konceptuāls atbalsts NA virzītajam likumprojektam ir saņemts" un "zināmi pozitīvi signāli šajā virzienā ir", taču nevarot spriest Valsts prezidenta vietā.

Jau vēstīts, ka NA piedāvājusi "Vienotībai" līdz 2015.gadam noteikt, ka referendumu ierosināšanas autoriem pašiem būs jāsavāc 30 000 parakstu, bet pārējos aptuveni 120 000 parakstu vāktu Centrālā vēlēšanu komisija. Savukārt pēc 2015.gada NA piekrīt, ka vienās desmitās daļas vēlētāju parakstu jeb 150 000 referendumu iniciatoriem būtu jāsavāc pašiem bez valsts atbalsta.

Kad Saeima augusta beigās Juridiskajai komisijai nodeva prezidenta jau otrreiz atpakaļ atmestos grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, to izskatīšana Saeimas sēdē bija paredzēta 27.septembrī. Taču atbildīgajai Juridiskajai komisijai neizdevās panākt vienošanos par likumprojekta virzību.

NA paziņoja, ka vairs neatbalsta koalīcijas vienošanos par pirmajā kārtā savācamo parakstu "sliekšņa" celšanu līdz 50 000 un aicināja līdz 2015.gadam to saglabāt esošajā - 10 000 - līmenī.

Savukārt prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars iepriekš Latvijas Radio klāstījis, ka otrreizējai caurlūkošanai nodotajos grozījumos 50 tūkstošu slieksni mainīt gan nedrīkst - to liedz Saeimas kārtības rullis. Taču pastāv iespēja izstrādāt alternatīvu likumprojektu.

Valsts prezidents augusta sākumā prasīja likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atkārtotu caurlūkošanu, atzīstot, ka Saeima ir ņēmusi vērā viņa jūnija sākumā izteiktos iebildumus pret pirmajiem referenduma likuma grozījumiem, tomēr 38 parlamentārieši lūguši likumu apturēt.

Valsts prezidents vērsa Saeimas uzmanību uz to, ka likuma grozījumos ietvertais regulējums - aģitācijas un finansēšanas kontrole, likumprojekta kvalitātes pārbaude, palielināts pirmajā parakstu vākšanas posmā nepieciešamais parakstu skaits uz 50 tūkstošiem parakstu - ir nepieciešams nekavējoties un no tā otrreizējās caurlūkošanas ietvaros nedrīkstētu atteikties.

Prezidents arī skaidroja, ka likuma grozījumi paredz dažādas izmaiņas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, bet Eiropas pilsoņu iniciatīva nav strīdus priekšmets, tāpēc no likuma grozījumiem ir jānodala Eiropas pilsoņu iniciatīva un jāvirza atsevišķā likumprojektā. Valsts prezidents aicina Saeimu sadalīt likuma grozījumus, lai iespējamā referenduma dēļ netiktu pārkāpts Satversmē noteikts aizliegums rīkot referendumus par starptautiskajiem līgumiem un par Eiropas Savienības tiesību aktu neizpildi netiktu uzsākta pārkāpuma procedūra.

Prezidenta kanceleja skaidroja, ka situācijā, kas trešdaļa deputātu lūdz apturēt likuma izsludināšanu, bet prezidents nolemj nodot to otrreizējai caurlūkošanai, prioritāte ir valsts galvas lēmumam, jo tā mērķis ir pabeigt likumdošanas procesu parlamentā pirms vērsties pie tautas, turklāt tas ļautu Saeimai likuma grozījumus sadalīt un nenonākt pretrunā ar Satversmes aizliegumam referendumā vērtēt starptautiskos līgumus.

"Pēc tam, kad likuma grozījumi būtu sadalīti, par likuma izsludināšanu vai publicēšanas apturēšanu tiktu lemts no jauna," paudis prezidents.

Saeima 26.jūlijā pieņēma likuma grozījumus, kuri reizē gan sarežģītu parakstu vākšanu, gan pakāpeniski ļautu ieviest papildu parakstīšanās mehānismus. Arī tos prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Tags

Andris Bērziņš (bijušais prezidents) Centrālā vēlēšanu komisija Gaidis Bērziņš Referendums Saeima Satversme Valdis Dombrovskis Valsts prezidents Vienotība

Comment Form