Valsts prezidents Andris Bērziņš nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai izmaiņas Civilprocesa likumā, kas turpmāk liktu visus kapitālsabiedrību akcionāru strīdus izskatīt tikai vienā – Jelgavas tiesā. Tāpat prezidents nodeva atpakaļ Saeimai izmaiņas Zinātniskās darbības likumā, kas ļautu drošības iestādēm prasīt zinātnisko pētījumu pārtraukšanu.
Izmaiņas Zinātniskās darbības likumā paredzēja, ka nacionālās drošības apdraudējuma gadījumos drošības iestādes var pieprasīt zinātniekiem pārtraukt pētījumus un izslēgt iestādi no zinātnisko iestāžu reģistra. Prezidents vēstulē Saeimai norāda, ka zinātnieku jaunrades brīvību garantē Satversme, taču katrai valstij ir arī pienākums aizsargāt nacionālo drošību.
Prezidents atzīst, ka nacionālās drošības un zinātnisko pētījumu intereses var saskarties, taču valstij ir jāgarantē, ka personas, kuru tiesības ir ierobežotas, var tiesā noskaidrot, cik tas ir pamatoti. Vēstulē norādīts, ka tiesību ierobežojumu likumā nevar pamatot ar pārāk abstraktu un plašu jēdzienu.
Prezidents uzsver, ka likuma izmaiņas zinātniekiem nedod skaidru priekšstatu par to, kas ir un kas nav drauds nacionālajai drošībai. Savukārt, ja zinātnieks pārkāpj kādas likuma normas, par to jau ir paredzēta atbildība. Prezidents atzīst nacionālās drošības svarīgumu, bet norāda, ka Saeimas atbalstītajā likuma variantā nav ievērots samērīguma princips un nav pietiekami līdzsvarotas dažādas intereses, tāpēc parlamentam likums būs jāizskata vēlreiz.
Savukārt grozījumi Civilprocesa likumā paredzēja noteikt, ka turpmāk strīdus par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā, valdes locekļu pārstāvības tiesībās izmaiņām pamatkapitālā, grozījumiem statūtos, darbības izbeigšanu, reorganizāciju un līgumu slēgšanu turpmāk izskatīs tikai Jelgavas tiesa. Tas darīts, lai ieviestu tiesnešu specifikāciju. Tomēr tiesneši iebilduši, ka tas nepamatoti noslogos vienu tiesu, palielinās darba apjomu, un būs neizdevīgs strīdniekiem, jo līdz šim prasības tiesa sniedza pēc teritoriālās piederības.
Prezidents vēstulē Saeimai norāda, ka likuma sagatavošanas laikā nav notikušas konsultācijas ar Tieslietu padomi, kas sniegtu savu vērtējumu par šo ieceri, nav izvērtēti visi lietderības un efektivitātes aspekti. Pēc prezidenta domām iecerei nepieciešama rūpīgāka analīze, tāpēc viņš nodod likumu atkārtotai izskatīšanai.
Iepriekš Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība trešdien lūgusi Valsts prezidentu nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā grozījumus likumā, kas paredz lietas par kapitālsabiedrību akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem skatīt vienīgi Jelgavas tiesai, jo speciālas piekritības tiesas izveidošana ir pretēja valdības apstiprinātajām tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009. – 2015.gadam, kurās valdība atteikusies no jaunu specializētu tiesu izveidošanas. Tāpat šāds Saeimas lēmums un Jelgavas tiesas specializācijas būtu atkāpšanās no valdības koncepcijas.
