Prezidenta preses dienestā informēja, ka Bērziņš iepriekš plānotajā sarunā ar "reformu un tiesiskuma koalīcijas" pārstāvjiem –Dombrovski, Valdi Zatleru (ZRP) un Raivi Dzintaru (VL-TB/LNNK) – saņēma apliecinājumu, ka topošās koalīcijas modelis (50+6) šobrīd tiek saglabāts sākotnējā piedāvājumā un ka tā paplašināšana, iesaistot bezpartejisko, no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta ievēlēto deputātu Jāni Dūklavu kā zemkopības ministra amata kandidātu, nav iespējama ZRP celto iebildumu dēļ. Uzklausot ZRP atšķirīgo pozīciju, Valsts prezidents uzsvēra, ka topošās valdības stabilitātes vārdā būtu vēlama iespējami plašāka koalīcija.
Tādēļ sarunā Bērziņš izteica priekšlikumu Dombrovskim veidot tādu Ministru kabineta sastāvu, kurā pēc premjera kandidāta individuālas izvēles darbam valdībā tiktu pieaicināti visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji.Prezidents Bērziņš arī uzsvēra, ka iepriekš notikušajās sarunās visu politisko spēku pārstāvji apstiprinājuši savu piekrišanu strādāt Dombrovska vadītā valdībā. Arī otrdien un trešdien Rīgas pilī notikušo sarunu gaitā gan "Saskaņas centra" (SC), gan ZZS pārstāvji šādam modelim ir piekrituši.
Dombrovskis un Dzintars apliecināja gatavību nekavējoši izvērtēt Valsts prezidenta priekšlikumu. Lai sarunas dalībnieki varētu savstarpēji pārrunāt izteikto ierosinājumu un nonākt pie kopīga viedokļa, Valsts prezidents uz laiku atstāja sarunas telpu. Pēc viedokļu apmaiņas triju koalīciju veidojošo politisko spēku pārstāvji starpā vienota pozīcija netika panākta, paliekot pie sākotnējā trīs partiju piedāvājuma, vienlaikus apliecinot visu trīs politisko spēku atbildību par jaunveidojamo koalīciju 50+6 formātā un par visiem šobrīd nominētajiem ministru amata kandidātiem. Šādu pozīciju trešdien notikušās sarunas laikā apstiprināja arī partijas "Vienotība" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Pēc Valsts prezidenta ierosinājuma katras partijas izvirzītais ministra amata kandidāts sarunā ar Dombrovski, Zatleru un Dzintaru tika vērtēts individuāli, prasot atbildības apliecinājumu no katras partijas pārstāvja. Prezidents Bērziņš izteica arī savu viedokli un šaubas par atsevišķu kandidātu piemērotību un atbilstību amatam.
"Ņemot vērā to, ka sākotnēji pieteiktais koalīcijas modelis (ZRP un SC) cieta neveiksmi, ka atsevišķu partiju iezīmētās "sarkanās līnijas" ir kļuvušas par nepārvaramu šķērsli valstiskai pieejai nozīmīgu jautājumu risināšanā, kā arī, novērtējot vakar un šodien notikušās sarunas ar Saeimā ievēlēto politisko spēku vadītājiem, Valsts prezidents uzskata, ka ilgāka vilcināšanās valdības veidošanā var radīt nopietnu apdraudējumu darbam pie nākamā gada valsts budžeta un citu nozīmīgu lēmumu pieņemšanas," vēsta prezidenta Preses dienests.
Līdz ar to tagadējais koalīcijas modelis esot vienīgais, kas pašlaik dod reālu iespēju izveidot valdību, tai pat laikā šāds lēmums neliedz partijām rīkoties, lai piedāvāto modeli uzlabotu, vērtē Rīgas pils.
"Pirmais nopietnais pārbaudījums iespējamās koalīcijas darboties spējai būs balsojums par valsts budžetu 2012.gadam, kas nedrīkst kļūt par eksperimentu ar valsti un apdraudēt valsts starptautiskās saistības," uzskata prezidents Bērziņš.
"Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu," atzīst Valsts prezidents, vienlaikus uzsverot, ka balsojums par valdības sastāvu Saeimā ir iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam savlaicīgi būs iesniegts MK Deklarācijas projekts.
Zatlera reformu partija pauž gandarījumu, ka prezidents Bērziņš ir pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski veidot Ministru kabinetu bez Zaļo un zemnieku savienības un viņu pārstāvētajiem deputātiem.
Jau ziņots, ka 11.Saeimas priekšsēdētāja un "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa trešdien pēc sarunas ar prezidentu pieļāva, ka balsojums par valdību, visticamāk, varētu notikt piektdien Saeimas ārkārtas sēdē, jo līdz tam valdības deklarācija būs jāsaskaņo ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
Valsts prezidents iepriekš pauda uzskatu, ka uz sešu no ZRP aizgājušo deputātu balsīm balstīt Saeimas vairākumu nevar, tāpēc no "reformu un tiesiskuma koalīcijas" veidotājiem viņš trešdien cerēja sagaidīt jaunu piedāvājumu partiju sadarbības modelim. Premjers cerēja šo modeli stiprināt ar opozīcijas balsīm, savukārt ZRP - ar daļas šķeltnieku atgriešanos. Galu galā koalīcijas veidotājiem tā arī neizdevās vienoties jaunu modeli, toties viņi cerēja pārliecināt prezidentu ar papildus pierādījumiem par "Olšteina sešinieka" atbalstu topošajai valdībai.
Topošās "reformu un tiesiskuma koalīcijas" partijas – "Vienotība", Zatlera reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība – otrdien pirms sarunām ar Valsts prezidentu parakstīja precizētu vienošanos par valdības veidošanu ar sešiem no ZRP aizgājušajiem deputātiem. Vienošanās paredz, ka no ZRP aizgājušais "sešinieks" savus kandidātus ministru amatiem nevirzīs, taču kopā ar "Vienotību" uzņemsies solidāru atbildību par bezpartejisko satiksmes ministru.
ZRP, "Vienotības" un Nacionālās apvienības veidotajai koalīcijai kopumā 11.Saeimā bija 56 balsis no 100. Taču svētdien par lēmumu izstāties no ZRP paziņojuši 11.Saeimā ievēlētie Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs, kuri tagad veidos neatkarīgo deputātu grupu. Olšteins skaidroja, ka deputāti nolēmuši partiju pamest valdošās "nedemokrātiskās lēmumu pieņemšanas un savstarpējās neuzticēšanās dēļ". Pēc "sešinieka" aiziešanas trīs partijām ir tikai 50 balsis, ar kurām nepietiek valdības apstiprināšanai.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) otrdien žurnālistiem norādīja, ka ministru amatu kandidātu saraksts, par kuru jau iepriekš vienojusies koalīcijas veidotāji, nemainīsies.