Andris Bērziņš ceturtdien, 18.jūnijā, pēdējo reizi Valsts prezidenta amatā uzrunājot Saeimas deputātus, skubināja parlamentu turpināt darbu pie likumdošanas iniciatīvas politisko partiju stiprināšanai, norādot, ka jāpalielina valsts finansējums partijām, kā arī jāstiprina izpildvara.

Bērziņš atzīmēja, ka parlamentam jāturpina darbs pie likumdošanas iniciatīvas politisko partiju stiprināšanai un atbildības paaugstināšanai, norādot, ka jāpalielina valsts finansējumu politiskajām partijām, lai novērstu šauru interešu grupu ietekmi lēmumu pieņemšanā politiskajās partijās un atzīmējot, ka ievērojams valsts finansējuma īpatsvars politisko partiju budžetos ir Eiropas demokrātiskajās valstīs plaši pieņemta prakse, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Valsts prezidents akcentēja, ka Saeimai arī jāturpina darbs pie iepriekš iesniegtās likumdošanas iniciatīvas izpildvaras  stiprināšanai. 

Viņš atsaucās uz Valsts prezidenta kancelejas rīkoto starptautisko konferenci šā gada sākumā, kurā ārvalstu un pašmāju eksperti pauda atbalstu nepieciešamībai veikt attiecīgus grozījumus Satversmē un Ministru kabineta iekārtas likumā. Tie paredzētu to, ka pēc apstiprināšanas amatā premjeram būtu lielākas iespējas izvēlēties ministrus, kā arī ieviest tā saukto konstruktīvās neuzticības balsojumu, paredzot, ka parlamenta deputātiem ierosinot neuzticības izteikšanu tā brīža premjeram, vienlaikus jānorāda jaunais Ministru kabineta vadītāja vārds.

Bērziņš savā runā novērtēja Valsts prezidenta institūcijas un parlamenta sadarbību  savu četru gadu pilnvaru laikā, kā arī iezīmēja būtiskākos uzdevumus, kas likumdevējam būtu jāveic nākotnē.

Viņš atgādināja, ka šo četru gadu laikā ir sadarbojies ar 10., 11. un 12. Saeimu un savā darbības laikā vairākkārtīgi vērsies Saeimā, lai piedāvātu izmaiņas spēkā esošajos normatīvajos aktos, kopā rosinot grozīt 16 likumus.

Tāpat Valsts prezidents izdevis vairākus rīkojumus, lai sadarbībā ar izpildvaru risinātu aktuālus jautājumus, piemēram, lai novērstu pārāk sīkumainu tiesisko regulējumu un lai risinātu jautājumus par lauksaimniecības zemes efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu. Uz šo rīkojumu bāzes pieņemti konkrēti lēmumi.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja grozījumus likumā par zemes fonda izveidi un Ministru kabineta lemto, ka līdz nākamā gada beigām ir jāizstrādā priekšlikumi ministru noteikumu ieviešanai.

Tāpat Bērziņš pauda gandarījumu par to, ka 12.Saeimas deputāti novērtēja visus riskus un pieņēma labojumus iepriekšējās Saeimas pieņemtajos "Grozījumos Maksātnespējas likumā". Valsts prezidents uzsvēra, ka tie būtu ievērojami ietekmējuši hipotekāro kredītu ņēmēju izvēles brīvību, apdraudētu valsts atbalstītās pirmā mājokļa iegādes programmas īstenošanu un būtiski samazinātu darbaspēka mobilitāti attālajos reģionos.

Valsts prezidents arī  iezīmēja turpmāk darāmos darbus, piemēram, valsts ārējās drošības stiprināšana un administratīvi teritoriālās reformas turpināšana, kas tieši ietekmē iedzīvotāju veselības aprūpes un izglītības pieejamību un kvalitāti. Uzrunas noslēgumā Valsts prezidents pateicās Saeimai par veiksmīgo sadarbību.

Prezidents arī atzīmēja, ka neredz lielas kļūdas Saeimas darbā. Darbam Saeimā tiek izvēlēti stiprākie cilvēki, un šajā sasaukumā nav bijis tādu lielu kļūdu, lai Saeimas paveikto vērtētu negatīvi, pēc uzrunas parlamentāriešiem žurnālistiem teica Bērziņš. "Tie ir mūsu pašu vēlēti [cilvēki]," viņš piebilda.

Arī runājot valdības paveikto, Bērziņš minēja, ka vairumu ministru darbu viņš vērtē ļoti pozitīvi. Lai arī ne vienmēr valdībai izdevies atrast kopsaucēju, jāņem vērā prezidentūras Eiropas Savienības Padomē lielā noslodze - prezidentūras dēļ ministri lielu daļu laika pavadījuši ārpus valsts.

"Tāpat man nav pamata teikt neko ļaunu par Saeimu," sacīja prezidents.

Bērziņš žurnālistiem pēc uzrunas Saeimā atzina, ka pēc prezidenta pilnvaru beigām "atdos vecos parādus savai ģimenei".  

Pagaidām Bērziņš neatklāja, kādā virzienā varētu darboties turpmāk, jo līdz pilnvaru beigām vēl esot daudz jāpaveic.

"Nekas jau vēl nav beidzies arī manā darba kārtībā," sacīja prezidents, skaidrojot, ka pašlaik iesāktie jautājumi tiek sagatavoti tā, lai tos viegli var pārņemt jaunais prezidents.

"Iespējas ir daudz," piebilda Bērziņš un minēja, ka viņam vienmēr esot bijis vairāk iespēju, nekā var paveikt.

Jau vēstīts, ka Saeima 3.jūnijā Valsts prezidenta amatā ievēlēja līdzšinējo aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS). 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!