Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas nosaka, ka arī pēc 2014.gada virszemes televīzijas apraidi nodrošinās viens uzņēmums, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kanceleja.
Grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā Saeima pieņēma 14.februārī. Tie izstrādāti ar mērķi noteikt maksas virszemes televīzijas apraides tiesības no 2014.gada 1.janvāra. Likums nosaka, ka arī no jaunā gada virszemes apraidi nodrošinās viens komersants, kuru izraudzīsies konkursā. Pašlaik to nodrošina "Lattelecom".
Maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēju konkursā izraudzīsies valdības izveidota starpinstitucionāla komisija.
Šī konkursa nolikumā, ko vēl būs jāapstiprina valdībai, būs jānosaka maksas televīzijas pakalpojuma sniedzējam izvirzāmās prasības, vērtēšanas kritēriji, konkursa norises kārtība, termiņš, uz kādu tiek piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu, maksa par raidošo tīklu izmantošanu maksas televīzijas programmu izplatīšanai ciparformātā un citi ar saistītie jautājumi.
Iepriekš par likuma grozījumu izstrādi atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā noritēja ilgas diskusijas par to, vai virszemes televīzijas apraidi no 2014.gada uzticēt vienam vai vairākiem uzņēmumiem.
Tāpat likums noteiks, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pilnībā nodrošinās galalietotājiem bez maksas pieejamo televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu - būs saglabāts princips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir iekļautas gan sabiedriskās, gan nacionālo komerciālo televīziju programmas, kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. Šajā tīklā būtu iekļaujamas arī reģionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas, kas Latvijas iedzīvotājiem būs pieejamas bez maksas. LVRTC būs jānodrošina lietotājiem iespēja pieteikt signāla uztveršanas problēmas un būs jārūpējas par to novēršanu.
Valsts prezidentu ar lūgumu neizsludināt šo likumu uzrunāja uzņēmums "Hannu Digital", kas aicināja vērtēt pieņemto grozījumu atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam attiecībā uz valsts atbalsta piešķiršanu un pakalpojumu brīvības principa īstenošanu.
Uzklausot otrreizējās caurlūkošanas lūguma izskatīšanai veltītajā sanāksmē atbildīgo institūciju pārstāvju viedokļus, prezidents neguva apstiprinājumu tam, ka minētais regulējums nebūtu pietiekami izvērtēts un būtu vērtējams kā neatbilstošs Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam.
"No sanāksmē paustajiem viedokļiem secināms, ka grozījumos ietvertais risinājums ir izstrādāts kā līdzsvarots kompromiss, kas atbilst tiesiskajam regulējumam. Ņemot vērā iepriekšminēto, Valsts prezidents pieņēma lēmumu izsludināt minēto likumu," pausts Valsts prezidenta paziņojumā.
Jara