Savukārt Močuļskis atzina, ka vajadzības gadījumā ir gatavs palīdzēt komisijai arī "pro bono" jeb sabiedriskā kārtā.
Klementjevs atzina, ka Pimenovs lūdzis pieņemt Močuļski darbā uz komisijas darbības laiku, nosakot viņam algu 750 latus mēnesī, tomēr algas apmēru prezidijs pat neesot vērtējis. "Mēs skatījāmies uz principu - ka šobrīd nevaram atļauties palielināt algas pat esošajiem Saeimas darbiniekiem, kur nu vēl algot kādu no malas," sacīja Klementjevs.
Pimenovs portālam "Delfi" atzina, ka lūdzis palielināt komisijas konsultantu skaitu, jo šobrīd tai pienākas viens konsultants - Saeimas štata darbinieks. Par Močuļski. kuru pats deputās pazīstot, runāts arī komisijas sēdē, tomēr Pimenovs teicās neatceramies, kurš īsti mudinājis aicināt darbā tieši šo advokātu.
Pats Močuļskis portālam "Delfi" pastāstīja, ka darbā uz komisiju viņu aicinājis Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Advokāts pieļāva, ka viņš izvēlēts divu iemeslu dēļ - pirmkārt, viņam ir gan darba pieredze bankās, gan arī pieredze, tās pārstāvot sadarbības līgumu ietvaros.
Kā otru savu priekšrocību Močuļskis minējis to, ka komisijai būtu nepieciešams "cilvēks ar krimināltiesisku skatījumu". Pēdējā laikā Močuļskis kā advokāts pārstāvējis apsūdzētos vairākās skaļās lietās, piemēram, būvfirmas "Pamats" valdes locekli Aleksandru Kreiceru tā sauktajā Bērnu slimnīcas lietā un no amata atstādināto luterāņu mācītāju Agri Pāvilu Lēvaldu, kurš apsūdzēts dzimumnoziegumos pret nepilngadīgajiem. Savulaik Močuļskis aizstāvējis arī kukuļdošanā apsūdzēto uzņēmēju Gati Saknīti.
Uzzinājis to, ka prezidijs attiecies viņu algot, Močuļskis sarunā ar Parādnieku, ko viņš labi pazīstot, apliecinājis, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavs palīdzēt izmeklēšanas komisijai arī par velti, portālu "Delfi" informēja advokāts.
Kā vēstīts, priekšlikumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju izteica SC, kuras deputāti iepriekš Satversmes tiesā apstrīdēja vairākas Kredītiestāžu likuma normas, kas regulē kredītiestādes pareju no vieniem īpašniekiem pie citiem. SC uzskata, ka šīs normas ļauj neievērot banku kreditoru interešu aizsardzību, taču Satversmes tiesa atzina tās par atbilstošām pamatlikumam.
Kredītiestāžu likuma normas attiecas uz valsts 2008.gadā pārņemto un nu jau sadalīto "Parex banku", kuras bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bankā palikuši vairāku miljonu latu noguldījumi subordinētajā kapitālā. Šie ieguldījumi paliks tā dēvētajā "Parex" sliktajā daļā, nevis jaundibinātajā "Citadele" bankā, kuru valsts plāno pārdot. "Parex" sliktās daļas liktenis aizvien nav skaidrs, zināms tikai, ka tās uzdevums ir atgūt pēc iespējas vairāk "slikto" kredītu.