Priekšvēlēšanu aģitācija tikai latviešu valodā – NA vēl neizdodas pārliecināt savus partnerus  (190)

NA priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars žurnālistiem paskaidroja, ka šādu likuma grozījumu pieņemšana īpaši aktuāla ir šobrīd, jo pēc partiju finansēšanas reformas un finansējuma palielināšanas šādus aģitācijas izdevumus faktiski sedz nodokļu maksātāji. "Par nodokļu maksātāju naudu aģitēt ne valsts valodā mūsu skatījumā ir neētiski un neatbilstoši Latvijas Satversmes pamatiem," atzina Dzintars. Turpināt katru reizi priekšvēlēšanu laikā pieredzēt, ka uz plakātiem, sabiedriskā transporta vai Latvijas pilsoņu pastkastītēs ir uzraksti un priekšvēlēšanu izdevumi svešvalodā, kas nav pat viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, Nacionālajai apvienībai nav pieņemami, tāpēc tā aicināja koalīcijas partnerus vienoties par kopīgu pozīciju šajā jautājumā, paskaidroja NA līderis.

Uz "Delfi" jautājumu, vai NA mērķis ir panākt šo likuma grozījumu pieņemšanu vēl pirms iespējamām ārkārtas Rīgas domes vēlēšanām, Dzintars atbildēja, ka NA to vēlētos pēc iespējas ātrāk, tomēr realitātē tas, cik ātri un vai vispār izdosies pieņemt, atkarīgs no tā, kā veiksies sarunās ar partneriem. Koalīcijas partijas pie šī jautājuma atgriezīsies pēc nedēļas, jo dažām partijām ir nepieciešams vēl papildus laiks, lai par šo jautājumu apspriestos.

Savukārt uz "Delfi" jautājumu, vai tas attiektos arī uz reklāmām sociālajos tīklos, Dzintars atbildēja, ka partiju reklāmas sociālajos tīklos jau tiek iekļautas un reglamentētas priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus, līdz ar to šis NA piedāvātais nosacījums attiektos arī uz sociālajiem tīkliem.

"Attīstībai/Par" pārstāvis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce žurnālistiem paskaidroja, ka apvienība šo priekšlikumu neatbalstīs nedz valdībā, nedz Saeimā un neparakstīs iesniegšanai, jo uzskata, ka politisko partiju uzdevums ir uzrunāt visu Latvijas sabiedrību un politiskās aģitācijas mērķis ir panākt, lai Latvijas sabiedrība piekrīt partiju piedāvātajām nostādnēm. "Šim priekšlikumam ir apzināti izslēdzoša daba," sacīja Pūce, uzsverot, ka tādu apvienība nevar atbalstīt.

JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka viņa partija neredz šķēršļus šādu grozījumu pieņemšanai. "Mums neliekas izprotami tas, ka, gadījumā, ja kāds vēlētājs par viņam būtiskiem jautājumiem tiek uzrunāts valsts valodā, ka tā ir vēršanās pret šo cilvēku. Visām partijām pret visiem pilsoņiem jāizturas vienlīdzīgi," sacīja Bordāns. Pēc viņa teiktā, šaubas, ka vienā vai otrā reģionā nav lietderīgi vēlētājus uzrunāt latviski, ir savā ziņā apvainojums šiem pilsoņiem un reģioniem, ka viņi nesaprot valsts valodu. Svarīgi ir neaizmirst un neatstāt novārtā nevienu reģionu, bet tas, kādā valodā to pasaka, ir otršķirīgs jautājums, atzina Bordāns.

"Taču no valstiskā, Satversmes un Valsts valodas likuma izpildes viedokļa tas ir prioritārs un svarīgs jautājums. Domāju, ka katru gadu vajadzētu Valsts prezidentam vai valdības vadītājam ziņot, kā šogad ir izpildīts Valsts valodas likums un Satversme, un šis ir viens no tādiem punktiem," paskaidroja Bordāns.

"KPV LV" Saeimas frakcijas līderis Atis Zakatistovs atzina, ka šis jautājums izskatīšanai piedāvāts tikai šodien un ka frakcijā par to vēl nav runāts, tāpēc nav arī konkrēta lēmuma. "Intuitīva sajūta ir, ka varētu būt tīri praktiski jautājumi par politiskā procesa kvalitāti atsevišķās Latvijas vietās, kur, iespējams, svešvalodas lietošana varētu padarīt vēlētāju uzrunāšanu vienkāršāku un kvalitatīvāku," sacīja Zakatistovs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem sacīja, ka mūsu valstī ir ļoti svarīgi stiprināt pilsonisko apziņu un piederību valstij. "Mēs esam vienojušies, un tas ir pareizi, ka mūsu valstī noteicošā un vienīgā oficiālā valoda ir latviešu valoda, un šī valoda un tās pielietojums ir visos gadījumos jāstiprina. Tātad mērķis ir vairot uzticēšanos un piederības sajūtu mūsu kopienai, tas ir pašmērķis un atbalstāms," paskaidroja Kariņš. Viņš piebilda, ka pašvaldību vēlēšanu regulējums jāskatās plašāko mērķu kontekstā. "Šodien mēs uzklausījām vienu konkrētu priekšlikumu, un ir vienkārši jāizvērtē, kas ir mūsu galvenais mērķis šajā ziņā," tādu viedokli pauda "Jaunās Vienotības" līderis.

NA vadītājs Dzintars žurnālistiem skaidroja, ka latviešu valoda nav tikai etnisko latviešu valoda, bet ir visu Latvijas iedzīvotāju valoda, kuras statuss ir nostiprināts Satversmē. Latvijas pilsoņi nav tikai latvieši, bet, piemēram, arī naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonību ieguvušie to ir ieguvuši, izturot valsts valodas pārbaudījumus. "Tātad mēs pieņemam nosacījumu, ka Latvijas pilsoņiem latviešu valoda ir jāciena," teica Dzintars, atzīstot, ka realitāte mēdz būt citādi. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no amatpersonām un tautas priekšstāvjiem un tā, kādu signālu ar savu attieksmi un savām darbībām mēs raidām sabiedrībai. "Ja mēs paši praksē neievērojam to, kas Satversmē ir rakstīts, un pieļaujam, ka sabiedriskajā vidē, risinot valstiskus jautājumus, nav viena valsts valoda, tad, kāpēc lai Latvijas iedzīvotāji praksē darītu ko citu," atgādināja Dzintars.

"NA priekšlikums par aģitāciju valsts valodā ir jautājums par mūsu tautas pašcieņu. Ir nepieļaujami, ka 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzās jomās tiek turpināta PSRS laikā iesāktā divvalodības politika. Valodas referendumā 2012. gadā Latvijas iedzīvotāji pauda savu gribu un apliecināja, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda – latviešu valoda. Kopš tā laika ir sperti nozīmīgi soļi šīs tautas gribas nostiprināšanai izglītības sistēmā un citās jomās. Jaunākais NA priekšlikums ir vēl viens solis, lai nostiprinātu mūsu valsts pamatus, bet jāuzsver, ka attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju runa ir par balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuriem vismaz teorētiski nevajadzētu būt problēmām saprast informāciju latviešu valodā," tā, iesniedzot priekšlikumu koalīcijas partneriem, skaidroja Dzintars.

NA Saeimas frakcija koalīcijas sadarbības sanāksmes sēdē aicināja izskatīt jautājumu par grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Grozījumi noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi, var būt tikai valsts valodā.

NA skatījumā šādi tiktu iedzīvināts tas, kas jau noteikts Satversmes 4. panta pirmajā teikumā: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda." Šis priekšlikums arī izriet no Satversmes preambulā secinātā, ka "1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību".

Satversmes preambula arī uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai. Grozījumi paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām, uzskata NA.

Likuma grozījumi attiektos uz aģitācijas izvietošanu sabiedriskajā televīzijā un radio, komerciālajā televīzijā un radio, reģionālajos un valsts līmeņa laikrakstos un žurnālos, internetā, kā arī telpās un publiskās vietās (neatkarīgi no īpašuma piederības). Kontekstā ar šiem grozījumiem ir arī nepieciešams noteikt atbildību par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, papildinot "Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā".