Priekšvēlēšanu kampaņa un drošība iecirkņos – koalīcija vērtē iespēju pārcelt pašvaldību vēlēšanas
Foto: LETA

Lai gan Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau oficiāli 5. jūnijā izsludinājusi jaunajās pašvaldībās vēlēšanas un marta vidū sāksies sarakstu iesniegšana, bažās par pilnvērtīgas priekšvēlēšanu kampaņas īstenošanu un epidemioloģisko drošību vēlēšanu laikā Covid-19 pandēmijas apstākļos valdošās koalīcijas partijas sākušas diskusiju par iespēju pārcelt vēlēšanas uz vēlāku laiku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdien, 1. februārī, valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē pēc "Jaunās Vienotības" ierosinājuma šis jautājums idejiski diskutēts, tomēr nekādi lēmumi netika pieņemti. Vienlaikus redzams, ka lielākā daļa koalīcijas partneru šādu ideju neatbalsta.

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. pants paredz, ka pašvaldības domi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domes kārtējās vēlēšanas notiek jūnija pirmajā sestdienā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pēc sanāksmes pavēstīja, ka viens no jautājumiem tajā bija par potenciālu pašvaldību vēlēšanu datuma pārcelšanu. "Jaunā konservatīvā partija ar šādu ideju par pašvaldību vēlēšanu datumu nav nākusi, un mēs to neatbalstīsim," lakonisks par šo ideju bija Bordāns.

Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas līderis Raivis Dzintars par aktualizēto pašvaldību vēlēšanu datumu sacīja, ka apvienības viedoklis ir skeptisks. "Mēs neesam unikāli pasaulē ne ar Covid-19 situāciju, ne ar to, ka mums tuvojas vēlēšanas. Prakse, ko vērojam citās valstīs, tomēr ir vēlēšanas neatlikt, bet domāt par stingrākiem drošības pasākumiem. Diezin vai kādam ir pilnīga drošība par to, kā Covid-19 situācija attīstīsies nākotnē, un, vai nosakot jaunu datumu, pēc tam nebūs vēl jauns datums. Lielā mērā tie ir negodīgi nosacījumi gan tiem, kas kandidē, gan tiem, kam jādodas uz vēlēšanām. Šobrīd mēs zinām, ka daudzi pretendenti, kas vēlas sevi pieteikt vēlēšanām, jau ir sākuši aktīvi strādāt – iegulda līdzekļus, iegulda enerģiju un rēķinās ar noteiktiem spēles noteikumiem," skaidroja Dzintars.

Viņš piebilda, ka "lemšana šodien nebija. Visticamāk, pie tā atgriezīsimies, bet, lai kāds lēmums šajā jautājumā tiktu pieņemts, NA pozīcija ir, ka ir jābūt pēc iespējas ātrākai skaidrībai šajā jautājumā, jo nevar vēl gaidīt mēnesi un tad pēc laika atkal skatīties".

Uz portāla "Delfi" jautājumu visiem koalīcijas partneriem, vai vēlēšanu atlikšanas gadījumā būtu jāatliek arī novadu reforma un jāgroza likums, jo patlaban likums nosaka, ka domi ievēl uz četriem gadiem un tā nevar strādāt ilgāk, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbildēja, ka šodien bijusi tikai idejiska diskusija, un neviens partneris nav ieinteresēts atlikt reformu.

"Vairāki jau izteicās, ka neatbalsta. Mēs vēl nekā neesam lēmuši šajā jautājumā, bet, ja lemtu, tad uz visiem šiem jautājumiem arī atbildētu. Šobrīd tā bija tikai idejiska diskusija, vai Covid-19 apstākļi ir tādi, kas liktu atlikt vēlēšanas. Tas ir tikai diskusijas sākums," teica Kariņš.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka jautājumā par pašvaldību vēlēšanām noteikti ir jāvadās no tiem apsvērumiem, kas saistīti ar epidemioloģisko situāciju, un, protams, ka tā šobrīd nav prognozējama.

"Tajā pašā laikā lēmums, kurš vadītos no epidemioloģiskiem apsvērumiem, šobrīd būtu pāragrs. Šī situācija mums jāvērtē, nākot tuvāk vēlēšanām, un mēs darīsim visu iespējamo, un ceru, ka arī Latvijas iedzīvotāji darīs visu iespējamo, lai vīrusa izplatība būtiski mazinātos un epidemioloģiskā situācija uzlabotos. Sadarbības sanāksmes gaita rādīja, ka partneru viedokļi būtiski atšķiras, un tieši šie uzdotie jautājumi ir tie, par kuriem nepieciešama sīkāka diskusija. Proti, par to, kas tādā gadījumā notiek ar jauno novadu izveidi? Kādā veidā turpinātos darbs esošajās pašvaldībās? Šie ir sarežģīti jautājumi, kurus nepieciešams sīkāk vērtēt," teica veselības ministrs.

"Mēs zinām, ka vēlēšanas sarežģītā situācijā ar paaugstinātām drošības prasībām ir jau iepriekš notikušas. Tās bija Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Tobrīd situācija Covid-19 izplatības ziņā bija nesalīdzināmi labāka nekā šobrīd, taču pamatoti ceram, ka vasarā situācija arī Latvijā būs uzlabojusies. Attiecībā uz saprātīgām drošības prasībām, protams, ka speciālisti noformulēs, kādas ir drošības prasības, kas ir pietiekamas drošai vēlēšanu sarīkošanai. Ir laiks vairākus mēnešus pie šī jautājuma strādāt. Iecirkņa komisijas locekļus, kas šādā situācijā ir pakļauti īpašam riskam, ir iespējams pagūt vakcinēt. Tie ir aptuveni 5000 cilvēku. Līdz ar to visus šos apstākļus vajadzētu ņemt vērā, pirms lemt par tik nozīmīgu jautājumu kā pašvaldību vēlēšanu atlikšanu," skaidroja Pavļuts.

Dzintars piebilda, ka tieši vēlēšanu saistība ar administratīvi teritoriālo reformu bija viens no argumentiem, kāpēc "mēs aicinām nepārskatīt vēlēšanu datumu, bez jau minētā argumenta, ka tā ir sacensību noteikumu maiņa īsi pirms finiša, kas nenozīmētu vienlīdzīgas sacensību iespējas un līdz ar to demokrātiskāko rezultātu". Viņš atzina, ka ir jaušams, ka sadarbības partneru viedokļi šajā jautājumā varētu būt atšķirīgi, un situācijā, ja viedokļi ir atšķirīgi un nevar vienoties, tad loģiski būtu palikt pie datuma nemainīšanas, vienlaikus rūpējoties par to, lai vēlēšanas notiktu absolūti droši, kā arī uzdot CVK veikt visus nepieciešamos priekšdarbus, tajā skaitā arī plašākas iespējas balsošanai pa pastu.

"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo atzina, ka pašlaik vēlēšanu atlikšana nav dienas kārtībā, un "mēs runājam par procesiem". "Mūs uztrauc tas, kā varētu noorganizēt priekšvēlēšanu kampaņu un sasniegt vēlētāju šādā epidemioloģiskajā situācijā. Kā sasniegt vēlētāju tam kandidātam, kas pirms tam nav strādājis pašvaldībā, publiskā amatā vai kādā redzamā iestādē? Tie ir tīri tehniski jautājumi, bet tas nenozīmē, ka mēs iestāsimies par datuma maiņu. Mēs gribam dzirdēt kolēģu domas un virzīties saprātīgā virzienā, lai vēlēšanas tiešām būtu brīvas un demokrātiskas, un ikviens vēlētājs varētu izteikt savu vēlmi un ikviens kandidāts maksimāli izmantot visus pieejamos resursus un sevi reklamēt," teica Možvillo.

Jau ziņots, ka janvāra vidū CVK nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai, kurā aicina vakcinācijas pret Covid-19 plānā iekļaut arī šā gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanu nodrošināšanā iesaistītos pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļus un darbiniekus.

Šā brīža aplēses liecina, ka pašvaldību vēlēšanu nodrošināšanā kopumā varētu būt iesaistīti līdz septiņiem tūkstošiem vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu un darbinieku.

Vēlēšanu norise ir saistīta ar paaugstinātiem vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības riskiem, jo tās nav iespējams nodrošināt attālināti un iecirkņus apmeklēs liels cilvēku skaits, kurus apkalpos vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļi un darbinieki, skaidro CVK.

Tāpat vēlēšanu komisijām jānodrošina balsošana atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī, tai skaitā arī ar Covid-19 sasirgušajiem un pašizolācijā esošajiem vēlētājiem. Savukārt pašu vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu slimība un attiecīgi kontaktpersonu pienākums doties pašizolācijā, piemēram, vēlēšanu nedēļā var radīt būtiskus riskus vēlēšanu norisei.

CVK ieskatā pašvaldību vēlēšanu komisijas locekļu un darbinieku vakcinācija būtu ieteicama šā gada februārī, jo 17. martā atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam 41 pašvaldību vēlēšanu apgabalā jāsākas deputātu kandidātu sarakstu pieņemšanai. Savukārt vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu un darbinieku vakcinācija būtu iespējama no 26. aprīļa, jo tad noslēdzas termiņš vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidei.

2021. gada 5. jūnija pašvaldības domes vēlēšanas notiks jaunveidojamās administratīvajās teritorijās. Vēlēšanu sagatavošanā bez Centrālās vēlēšanu komisijas būs iesaistītas sešu valstspilsētu un 35 novadu vēlēšanu komisijas. Atbilstoši šā brīža informācijai pašlaik Latvijas pašvaldībās, izņemot Rīgu, ir 795 vēlēšanu iecirkņi.

Vēlēšanas Rīgas pašvaldībā šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.

CVK arī informē, ka pašvaldību vēlēšanās, kas norisināsies 5. jūnijā, vēlētājiem būs iespēja balsot pa pastu no ārvalstīm, līdz ar to kandidātu sarakstu iesniegšana notiks agrāk – no 17. marta līdz 6. aprīlim.

Vēlētājam, atrodoties ārvalstī, balsošanai pa pastu būs iepriekš jāpiesakās laikā no 27. marta līdz 6. aprīlim, to paredz grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 12. janvārī.

Balsošanai pa pastu varēs pieteikties valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "latvija.lv", Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā, Latvijas vēstniecībās vai pārstāvniecībās, kā arī Centrālajā vēlēšanu komisijā. Pieteikties balsojumam pa pastu varēs arī, izmantojot oficiālo elektronisko adresi.

Piesakoties pasta balsošanai, vēlētājam būs jānorāda elektroniskā pasta adrese, uz kuru pēc pieteikuma reģistrēšanas tiks nosūtīta tīmekļvietnes adrese ar balsošanas materiāliem.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās būs Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri būs reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 7. martā) vai kuriem attiecīgajā pašvaldībā pieder nekustamais īpašums.

Lai dotu iespēju vēlētājiem laikus saņemt un nosūtīt pasta balsošanas materiālus, ir mainīts arī kandidātu sarakstu iesniegšanas laiks. Ja iepriekš pašvaldību vēlēšanās kandidātu sarakstu iesniegšana notika no piecdesmitās līdz četrdesmitajai dienai pirms vēlēšanām, tad turpmāk šis termiņš būs agrāks un garāks, un kandidātu sarakstus pašvaldības vēlēšanu komisijā varēs iesniegt no astoņdesmitās līdz sešdesmitajai dienai pirms vēlēšanām.

Līdz ar kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa maiņu, šā gada pašvaldību vēlēšanās mainīti arī kandidēšanas nosacījumi par to, cik ilgi personai jābūt reģistrētai dzīvesvietai vai darba vietai attiecīgajā pašvaldībā, lai iegūtu tiesības kandidēt vēlēšanās.

Lai kandidētu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā kandidātam jābūt bez pārtraukuma reģistrētai dzīvesvietai pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz kopš 2020. gada 26. jūnija vai jābūt nostrādājušam attiecīgajā pašvaldībā kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz kopš 2020. gada 26. decembra. Tāpat joprojām būs iespējams kandidēt tajā pašvaldībā, kur kandidātam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Pašvaldību vēlēšanas 2021 Jānis Bordāns Krišjānis Kariņš Raivis Dzintars Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form