Priekšvēlēšanu reitingi spēj ietekmēt neizlēmušos prātus, vērtē eksperti
Foto: LETA

Sabiedrības kritiku izpelnījusies īsi pirms pašvaldību vēlēšanām publicētā "Latvijas faktu" socioloģiskā aptauja, kurā paustais vēlētāju atbalsts politiskajiem spēkiem krasi atšķīries no tā, kā vēlēšanas izvērtušās 3. jūnijā. Kamēr "Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis norāda, ka socioloģijas ietekme uz vēlētājiem ir pārspīlēta, politoloģe Iveta Kažoka oponē – aptaujām ir būtiska ietekme uz daļu balsotāju.

Ziņots, ka 28. maijā raidījumā "LNT Ziņas" publicēti "Latvijas faktu" socioloģiskās aptaujas rezultāti. Tajos "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīga" apvienotajam sarakstam pausts 42,8% vēlētāju atbalsts, savukārt "Jaunā konservatīvā partija" (JKP) ieguvusi vien 1,4% atbalstu. Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai prognozēta 5% barjeras pārvarēšana. Aptaujā gan bija norādīts, ka neizlēmusi bija ceturtā daļa respondentu.

Pašvaldību vēlēšanas jūnija pirmajā sestdienā izvērtās krasi atšķirīgi no "Latvijas faktu" prognozētā, proti, JKP kļuva par trešo populārāko partiju, savukārt Zaļo un zemnieku savienība 5% barjeru nepārvarēja. Rīgas mēra Nila Ušakova (S) pārstāvētajam sarakstam izdevās saglabāt vairākumu domē.

Freimanis uzsver, ka aptaujas lauku darbs jeb intervēšana notika laikā no 8. līdz 18. maijam. Pie kam vairāk kā 80% interviju tika pabeigtas līdz 15. maija vakaram. ""Latvijas Fakti" nebija plānojuši publicēt šo aptauju. Sabiedriskās domas dinamika kopš janvāra bija tik strauja, ka jebkura aptauja maijā neatspoguļo nekā no tā, kas notiks vēlēšanu dienā. Aptauju acīmredzami publicēja tās pasūtītājs, naivā cerībā, ka tas palīdzēs klientam," stāsta Freimanis, neatklājot, par kuru partiju viņš runā.

Jautāts, cik liels efekts priekšvēlēšanu socioloģiskajām aptaujām ir uz vēlētāju izvēli pie vēlēšanu urnas, "Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis norāda, ka stingru un nepārprotamu likumsakarību nesaskata. "No empīriskiem pētījumiem Rietumeiropā ir labi zināms, ka aptaujas strādā tikai tad, ja vēlētājiem ir grūti izvēlēties starp partijām. Tādos brīžos aptauja kļūst par informācijas avotu, kuru pētot, cilvēks noskaņojas par labu vienam vai otram spēkam," portālam "Delfi" pauž Freimanis, norādot, ka daudz lielāka nozīme izvēles izdarīšanā ir politiķu reklāmām un publiskajiem iznācieniem, medijiem un līdzcilvēkiem.

Politoloģe Iveta Kažoka gan aicina novērtēt socioloģisko aptauju lomu. Ir vēlētāji, kuriem ir svarīgi, kam aiziet viņu balss. Īpaši aktuāli tas ir starp neizlēmušajiem vēlētājiem. "[Socioloģiskā aptauja] var būt gan pamudinājums iet uz vēlēšanām, gan arī neiet uz tām, redzot, ka viss tāpat būs labi, vai ja partija 5% barjeru nepārvarēs," stāsta Kažoka. "Brīžos, kad katra balss ir no svara, socioloģija var daļu vēlētāju mudināt doties balsot, citus atstāt mājās, bet citam pat likt mainīt savu izvēli."

Freimanis norāda, ka socioloģija nevienu nevar "norakt". Viņaprāt, socioloģiskā aptauja JKP rezultātus pat veicinājusi, jo ļāvusi partijai ielauzties publiskajā dienaskārtībā. "JKP lielā problēma ir tā, ka partija nebija vienojusies par mēra kandidātu," stāsta Freimanis, uzsverot, ka priekšvēlēšanu kampaņa nereti izvēršas par mēra kandidātu sacensībām, kurās akcents likts nevis uz partiju programmas piedāvājumu, bet mēra amata kandidātiem. "Latvijas faktu" direktors norāda, ka daudz lielāka loma uz vēlētāju izvēli bijusi mūziķes Ievas Akurāteres aicinājumiem balsot par JKP radio, nevis socioloģijas tabulām TV ekrānā.

Vienlaikus Freimanis atzīst, ka socioloģija mūsdienās piedzīvo grūtus laikus. "Nepārprotami redzams, ka informācijas iegūšanas vieglums ir kļuvis par informācijas iegūšanas smagumu. Ja 1990. gados nebija problēmu doties veikt klātienes aptaujas cilvēku dzīvesvietās, kas ir visprecīzākā no aptauju metodēm, šobrīd to īstenot ir ļoti grūti – ir daudz atteikumu, cilvēki ir izolējušies ar atslēgu kodiem un daudz ko citu," skaidro Freimanis, norādot, ka socioloģiskās firmas sāk kombinēt datu iegūšanas metodes, paļaujoties arī uz telefoniskajām un interneta aptaujām.

Arī politoloģe Kažoka norāda uz vairākām nepilnībām, kas saistītas ar socioloģiskajām aptaujām, izceļot divas būtiskas problēmas – datu interpretāciju un kļūdas aptaujā. "Gan Latvijas vēlētājiem, gan žurnālistiem ir tipiski pievērst uzmanību katram pavērsienam uz augšu vai uz leju partiju reitingos, neskatoties, kā tas saskan ar socioloģisko kļūdu, kas ir pašsaprotama lieta jebkurās aptaujās. Tāpat socioloģijai ir grūti izsekot reālajai vēlētāju uzvedībai, kas izpaužas, nākot vai nenākot uz vēlēšanām. Socioloģijas patērētājiem jārēķinās ar aptauju nosacītību – tās iedod informācijas minimumu, bet tai ir nozīmīgas kļūdas robežas. Svarīgi nenovērtēt datus par augstu," stāsta Kažoka.

"Otrkārt, var būt fundamentāla kļūda arī pašā aptaujā, radot izkropļotu bildi. Ne jau tāpēc, ka vēlētājs nemāk interpretēt rezultātus. Tāpēc, ka aptaujāta ir nereprezentatīva izlase. Tādā gadījumā pat vislabākie interpretētāji datos apmaldīsies, jo tie ir greizi," uzsver politoloģe.

Šī gan nav pirmā reize, kad socioloģiskās aptaujas parādījušas greizu vēlēšanu iznākumu. Kažoka atsauc atmiņā 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanas, kur partija "Vienotība" prognozēto 15% vietā saņēma 46% atbalstu. Savukārt Freimanis atceras Joahimu Zīgeristu, kurš, meistarīgi izpratis Latvijas vēlēšanu sistēmu, 1995. gada Saeimas vēlēšanās pratis saņemt 16% atbalstu vēlēšanās, kaut "Latvijas fakti" viņam prognozēja vien 6,7% balsu. "Pozitīvo tēlu Zīgerists centās radīt pats, būvējot iespaidīgu paralēlo realitāti. Viņš panāca, ka cilvēki ar autobusiem brauca balsot. Manuprāt, iemesls ir gaužām vienkāršs – cilvēki negribēja teikt, par ko viņi balsos, jo, ņemot vērā mediju noskaņu, tas skaitījās nepieklājīgi," Zīgerista veiksmi skaidro Freimanis.

"Parasti šādos gadījumos, kad vēlēšanu rezultāti atšķiras no aptaujām, socioloģiskās firmas izdara secinājumus pašas sev un veic izmaiņas metodoloģijā. Skaidrojumam jābūt pārliecinošam un izdiskutētam sociologu kopienā, lai varētu garantēt, ka uz nākamajām vēlēšanām partiju popularitātes aptaujās būtu ņemtas vērā šajās vēlēšanās pieļautās kļūdas," rezumē politoloģe Kažoka.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jaunā konservatīvā partija (JKP) Lasāmgabali Pašvaldību vēlēšanas 2017 Zaļo un zemnieku savienība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form