Privātmāju būvniecību sarežģī pārmērīgs administratīvais slogs, secina Valsts kontrole
Foto: Shutterstock

Privātmāju būvniecības administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu veikšanai iztērētais laiks to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinoši gan būvētājam, gan uzraugam, par lietderības revīzijas par būvniecības procesa efektivitāti secinājumiem portālu "Delfi" informēja Valsts kontrole (VK).

VK norādīja, ka Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igaunija, privātmāju paša spēkiem uzbūvēt ir visvienkāršāk. Taču šķēršļus tam tik un tā liek administratīvais slogs, bet apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas "Doing Business" ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām, atgādināja VK.

VK vērtēja, ka situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

2017. gadā no visu jauno ēku būvniecībai izsniegto būvatļauju skaita 64% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Katru gadu ar savas privātmājas būvniecības izaicinājumiem saskaras gandrīz divi tūkstoši ģimeņu, izskaitļoja VK.

Būvniecības uzraudzības un kontroles procesam būtu jāveicina uzbūvēto māju ekspluatācijas drošums, norādīja VK. Tomēr revīzijā Valsts kontrole secināja, ka būvvaldes neizvērtē būvniecības procesa pārbaužu rezultātus un tādēļ iespējamie riski netiek identificēti. Būvvaldes nenodrošina būvatļauju derīguma termiņa un civiltiesiskās apdrošināšanas polises termiņu kontroli. Tādējādi tiek apdraudēta droša būvniecība, brīdināja VK.

Pusē no revīzijā iekļautajām būvvaldēm netiek nodrošināta būvniecības procesā iesniegtās dokumentācijas reģistrēšana. Tas būvniecības ieceres saskaņošanas un ēkas ekspluatācijā pieņemšanas procesu padara necaurskatāmu un paildzina gandrīz par 29 dienām.

Būvvaldes nepietiekami strādā, lai novērstu ekspluatācijā nenodotu privātmāju nelikumīgu izmantošanu, lai gan ekspluatācijā nenodotu māju apdzīvošana ir izplatīta prakse. Katra ceturtā privātmāja netiek nodota ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, secinājusi VK.

Prasība veikt ēkas kadastrālo uzmērīšanu, to nododot ekspluatācijā, nav saistīta ar būvniecības uzraudzības procesu vai ēkas drošu ekspluatāciju. Turklāt prasības izpilde paildzina ēkas nodošanu ekspluatācijā vidēji par vienu mēnesi un, pēc revidentu aplēsēm, ik gadu rada mājsaimniecībām papildu izdevumus līdz pat 266 tūkstošiem eiro.

No 2010. līdz 2015. gadam par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētiem 3,8 miljoniem eiro Latvijā tika izveidota būvniecības informācijas sistēma (BIS), taču tikai nepilni 2% no būvniecības iecerēm līdz 2017. gada beigām tika iesniegtas elektroniski, uzsvēra VK.

VK norādīja, ka pašlaik BIS pieejamā būvniecības procesa kontrolei un uzraudzībai nepieciešamā informācija ir nepilnīga, tai ir zems ticamības līmenis, turklāt arī pašas būvvaldes nenodrošina visas informācijas ievadi sistēmā.

Lai gan Ministru kabinets šogad lēma, ka no 2019. gada visi būvniecības procesā nepieciešamie dokumenti tiks kārtoti elektroniski, esošā situācija radikāli nemainīsies, jo saglabājas izņēmums tiem būvniecības procesiem, kas jau iesākti papīra veidā. Rezultātā pilnīgu informāciju par būvniecības procesiem Latvijā BIS varēs atrast ne ātrāk kā 2020. gada vidū. Arī Būvniecības valsts kontroles birojs revīzijas gaitā apliecināja, ka konstatētie BIS funkcionalitātes trūkumi tiks novērsti līdz 2020. gada vidum.

Ekonomikas ministrija, kas ir atbildīga par vienotas valsts politikas būvniecībā izstrādi un īstenošanu, saskaņojot revīzijas ziņojumu, ir apņēmusies realizēt visus Valsts kontrole ieteikumus.

Ministrija izvērtēs normatīvajos aktos noteikto obligāto pārbaužu lietderību un definēs būvvaldēm saistošus noteikumus, lai izveidotu risku novērtējumā balstītu pārbaužu sistēmu; vērtēs kadastrālās uzmērīšanas nepieciešamību un lietderību, nododot ēku ekspluatācijā; pilnveidos BIS, samazinot lietotāju administratīvo slogu, uzlabojot būvniecības procesa caurskatāmību un sekmējot būvniecības procesa uzraudzību un kontroli.

Savukārt būvvaldēm un būvniecības ierosinātājiem tiks noteiktas tikai tādas prasības, kas veicina efektīvu procesa uzraudzību un uzbūvēto privātmāju drošu ekspluatāciju, kā to revīzijas ziņojumā iesaka Valsts kontrole.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Būvniecība Ekonomikas ministrija Valsts kontrole
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus