'Procents gadā' – valdības pārstāvji Saeimas komisijā sola turpināt socnodokļa samazināšanu
Foto: Valsts kanceleja

Otrdien, 20. oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ķeroties pie nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanas, Ministru prezidents un finanšu ministrs iezīmēja jau plānotās izmaiņas darbaspēka nodokļiem vēl pēc gada – 2022. gadā. No valdības pārstāvju teiktā izriet, ka arī turpmāko gadu laikā plānots konsekventi samazināt sociālo nodokli jeb valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzrunā komisijas deputātiem finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) par budžetu un iecerētajām nodokļu izmaiņām, sacīja, ka, lai ar nodokļu politikas palīdzību turpinātu pildīt Eiropas Savienības rekomendāciju par darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, it sevišķi strādājošajiem ar zemu atalgojuma līmeni, un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, no nākamā gada par 1% tiek samazināta VSAOI likme, samazinājumu dalot uz pusēm starp darba devēju un ņēmēju.

"Viennozīmīgi mēs sekojam līdzi arī Latvijas Bankas rekomendācijām, kas iesaka samazinājumu par 3-4%, bet, lai šo kompensētu, tas nāk kopā ar rekomendāciju palielināt pievienotās vērtības nodokli, uz ko mēs nevaram iet. Līdz ar to esam izvēlējušies trīs gadu posmu, kur katru gadu, ja pildās prognozētie ieņēmumi, kas nozīmē tēzi – ja maksā visi, tad nodokļi ir zemāki. Tādā gadījumā mēs turpināsim samazinājumu, un nākamajos gados konsekventi par 1% tiks samazināts," par VSAOI samazinājumu sacīja Reirs.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka nākamgad no 1200 līdz 1800 eiro tiks paaugstināts diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksnis, un šī izmaiņa uzņēmēju kontos un strādājošo maciņos nākamgad atstās vairāk nekā 100 miljonus eiro. Arī minimālā alga augs no 430 līdz 500 eiro mēnesī no nākamā gada sākuma.

Ministrs norādīja, ka no nākamā gada 1. jūlija plānots ieviest minimālo VSAOI visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē. "Mēs esam palikuši vieni no pēdējiem, kur nav šādas sistēmas, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā šādas sistēmas darbojas. Mēs nepieiesim varbūt tik drastiski, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā, kur, tiklīdz netiek veikti maksājumi par ceturksni, cilvēks tiek atslēgts no pakalpojumu saņemšanas un tos var saņemt tikai par maksu," par taisnīgu nodokļu sistēmu sacīja Reirs.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbildot uz deputāta Vjačeslava Dombrovska jautājumu, vai sociālā nodokļa jeb VSAOI samazināšana par 1% nopietni uzlabos konkurētspēju, sacīja, ka tas ir solis pareizā virzienā. "Latvijas Banka iesaka 4% samazinājumu, bet arī iesaka palielināt PVN par 2%, lai atsvērtu zaudētos budžeta ienākumus. Es neesmu gatavs piedāvāt šādu variantu, jo PVN likmes celšana varbūt nebūtu īpaši negatīvi jūtama tiem, kas strādā un kam alga iet uz augšu, bet tas negatīvi ietekmētu cilvēkus ar fiksētiem ienākumiem, piemēram, pensionārus, kādu mums Latvijā ir pusmiljons," teica valdības vadītājs.

Par tālāku nākotni Kariņš sacīja, ka "mēs plānojam 2022. gadā turpināt darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, un mums ir dažādas iespējas, kā to darīt. Mums jāskatās kopumā uz valsts ekonomisko attīstību un Covid-19 ietekmi. Mēs varētu turpināt VSAOI samazinājumu, jo tas skar pilnīgi visus strādājošos".

Pēc viņa teiktā, Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas prognozes rāda, ka ar sociālā nodokļa samazinājumu tiek aptverti visi, tajā skaitā arī zemo algu saņēmēji. "Taču mēs varētu padarīt mūs vēl konkurētspējīgākus, palielinot neapliekamo minimumu. Tātad nākamgad mēs skatīsim, kādu kombināciju varam atļauties. Ja ekonomiskā situācija ļaus, es gribētu gan turpināt sociālā nodokļa samazinājumu, gan paaugstināt neapliekamo minimumu, šādā veidā padarot konkurētspējīgas visu kategoriju algas," teica Kariņš.

Izmaiņu nepieciešamību Kariņš skaidroja: "Ja mēs pakāpeniski samazinām darba spēka izmaksas, mēs padarām mūsu uzņēmumus konkurētspējīgākus. Mums ir īpaši jāskatās uz konkurētspēju, kas būtu vidējā mēnešalga virs 2000 eiro. Mēs gribam iesaistīt mūsu ekonomikā arvien vairāk šādas labi apmaksātas darba vietas, vai tie būtu programmētāji, inženieri vai citi, kas konkurē pasaules tirgū un spēj atļauties šādas algas maksāt. Ir svarīgi, lai arī šīs algas būtu konkurētspējīgas Baltijas un Ziemeļvalstu kontekstā. Šis ir solis tajā virzienā, un 2022. gadā plānojam to turpināt."

Ministru prezidents atzina, ka nodokļu izmaiņas, lai uzlabotu valsts konkurētspēju, ir vairāku gadu ilgs process.

Vienlaikus par pretrunīgi vērtētajām izmaiņām, kas sagaida alternatīvos nodokļu režīmus – mikrouzņēmuma nodokli, nodokļus autoratlīdzību saņēmējiem – Kariņš sacīja, ka virzība notiek tādējādi, lai no tagadējās situācijas, kad ir viens standarta nodokļu maksāšanas režīms un diezgan daudz alternatīvo režīmu, ietu uz to, ka būtu standarta režīms un viens alternatīvais režīms, kas sadalās divās sadaļās.

"Tas būtu viens režīms, kas ir apgrozījuma nodoklis, un otrs, kas ir atskaites nodoklis – ieņēmumi mīnus izdevumi, un nodoklis tiek maksāts no starpības, kas tiek uzskatīta par peļņu. Šis ir tas, uz ko mēs ejam, un jau no nākamā gada jūlija faktiski tas, kas šodien saucas mikrouzņēmuma nodoklis un autoratlīdzības nodoklis, darbosies pilnīgi identiski. To varētu nosaukt par mikro autoru vai autoru mikro nodokli. Tas, ko mēs mēģinām parādīt ir, ka nodoklim nav jāmainās atkarībā no nodarbinātības, bet atkarībā no ienākumu daudzuma un veida. Tas no 1. jūlija būs individuāls apgrozījuma nodoklis 25%," skaidroja valdības vadītājs.

"Mūsu mērķis ir padarīt nodokļu sistēmu vienkāršu, saprotamu un taisnīgu, kur visi piedalās nodokļu maksāšanā. 25% nodoklis mikrouzņēmumā un apmēram 60% nodoklis standarta režīmā nav viens un tas pats, bet tas vismaz sāk izlīdzināt svaru kausus. Mums ir svarīgi, lai visi sabiedrībā proporcionāli piedalās sistēmas uzturēšanā, tajā skaitā arī veselības aprūpes uzturēšanā," sacīja Kariņš.

Jau ziņots, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 9,579 miljardu, savukārt izdevumi – 10,759 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar pērnā gada budžetu, plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 328,0 miljoniem eiro mazāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 744,1 miljonu eiro lielāki nekā 2020. gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā. 2021. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gada valsts budžetā vislielāko papildu līdzekļu piešķiršanu valdība ir paredzējusi veselības nozarei – papildus 183 miljonus eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai.

Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā. Tam paredzēts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022., kā arī turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai paredzēts 7,2 miljonu eiro finansējums gan 2021., gan turpmākajos gados.

Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljoni eiro. Tas ietver minimālo pensiju un Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Savukārt neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem nepieciešami 19,4 miljoni eiro, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus 8,3 miljoni eiro.

Vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni nodokļu jomā ietver uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu un investīcijas atbalstošas vides attīstīšanu, samazinot darbaspēka nodokļu slogu un reorganizējot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Tāpat būtiska ir adekvātu valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšana, nosakot atbilstošu obligāto iemaksu objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem.

Lai ar nodokļu politikas palīdzību turpinātu arī Eiropas Savienības (ES) rekomendācijās ieteikto darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, it sevišķi strādājošajiem ar zemu atalgojuma līmeni, un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, par vienu procentpunktu tiek samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme, no tās par 0,5% darba devēja likme un par 0,5% darba ņēmēja likme. Tāpat no 1 200 uz 1 800 eiro mēnesī tiek paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu.

No 2021. gada paredzēts celt arī minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro mēnesī.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, no 2021. gada 1. jūlija plānots ieviest minimālo VSAOI apmēru visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē.

Pakāpeniski plānots ierobežot Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas. Plānots, ka MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%.

Valsts budžeta projekts paredz no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību. Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 80% un IIN 20%.

IIN progresīvās likmes augstākā likme šobrīd ir 31,4%. To plānots samazināt uz 31%, saglabājot pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%.

Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vienādotu akcīzes nodokļa slogu starp līdzvērtīgiem produktu veidiem no 2021. gada 1. janvāra tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, kā arī tiks veiktas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos.

Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem.

Ir rasta iespēja 2021. gadam noteikt pašvaldību kopējo aizņēmumu limita palielinājumu – 268 miljoni eiro, kas ir par 150 miljoniem vairāk nekā tas bija sākotnēji prognozēts. Turpmāk valsts budžetā no IIN ieņēmumiem tiks ieskaitīti 25% līdzšinējo 20% vietā, bet pašvaldību budžetos – 75% līdzšinējo 80% vietā. Taču, zinot, ka šis nodoklis ir galvenais pašvaldību ieņēmums un finanšu resurss, ir piedāvāts arī 2021. gadā saglabāt garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā.

Plānots turpināt aizņēmumu izsniegšanu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecības investīciju projektiem, kas dod iespējas mazināt pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmskolas izglītības iestādēs. Ministru kabinets ir atbalstījis piedāvājumu pašvaldībām, ka nākamgad tās varēs aizņemties izglītības iestāžu investīciju projektiem, kā arī līdz 400 tūkstošiem eiro pašvaldībai svarīgākajai prioritātei. Reizē pašvaldībām samazināta pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļa no 25% uz 10% izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu investīciju projektiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2021 Finanšu ministrija Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Latvijas Banka Ministru kabinets Ministru prezidents PVN Saeima Valsts budžets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form