Millers otrdien preses konferencē uzsvēra, ka vērsies tiesā ar lūgumu atzīt uzteikuma vēstuli par prettiesisku, saskaņā ar kuru LZA no 1.septembra plāno pārtraukt sadarbību ar viņa uzņēmumu. Koncertzāle nepiekrīt vienpusējai līguma izbeigšanai un noraida vēstulē minētos LZA pārmetumus, par nepietiekamo finansējumu, kas ieguldīts zāles renovācijā un par nozudušajiem radiatoriem.
Koncertzāles valdes loceklis skaidroja, ka pēc koncertzāles pārņemšanas, dažādos elektroinstalācijas, ugunsdzēsības sistēmas un citos labiekārtošanas darbos, ieguldīti aptuveni 500 tūkstoši eiro, kas veidojot aptuveni 190 eiro par kvadrātmetru. Savukārt radiatori telpās noņemti vēl pirms koncertzāles renovācijas.
"Ar LZA prezidentu, uzsākot "Koncertzāles Rīga" atjaunošanas projektu, tika parakstīts dokuments, kas paredzēja, ka sākot ar šā gada 1.janvāri "Koncertzāle Rīga" pakāpeniski nodod LZA visus tos kapitālieguldījumi, kas likuma izpratnē ir neatdalāmie ieguldījumi. Ar to tiek saprastas būtiskākās sistēmas [piemēram] ugunsdzēsības izziņošanas un trauksmes sistēmas, kura šajā ēkas korpusa [daļā], līdz pat 2014.gadam nebija vispār. Tagad visās telpās ir dūmu detektori, skaļruņi, bet aizkulisēs izvietots vadības bloks," skaidroja Millers.
Millers uzsvēra, ka LZA apgalvojumi, ka koncertzāles rīcībā nav pierādījumu par veiktajiem darbiem, neatbilst patiesībai un demonstrēja tiesai iesniegto dokumentāciju, kurā iekļauti pieņemšanas - nodošanas akti, līgumi par veicamajiem darbiem, tāmes, rēķini un vēl citi dokumenti. "Balstoties uz šo sējumu, tiesa ir ierosinājusi lietu pret LZA. [Tas] apliecina, ka remontdarbi ir apmaksāti," uzsvēra producents, norādot, ka šī kultūras objekta attīstīšana norisinās izmantojot pašu ieņēmumus, privātus aizdevumus, kā arī ar līdzekļiem, kuri iegūti ieķīlājot viņa personīgo dzīvokli.
Producents arī norādīja uz LZA komunikācijas trūkumu un nevēlēšanos tikties, lai risinātu problēmjautājumus, kā arī pārmeta akadēmijai reideriskas metodes, kuras tā izmanto, lai "piesavinātos telpās veiktos ieguldījumus". Tāpat Millers preses konferencē demonstrēja pērn LZA nodotās mākslinieciskās inventarizācijas aktu, slēdzienu par elektroinstalācijas stāvokli, slēdzienu par apkures sistēmas stāvokli un inženiertehnisko telpu stāvokli.
"Man nav saprotama, kā notiek dokumentu aprite LZA, ja viņi var pamanīties pazaudēt dokumentus un apgalvot, ka viņi tiem nav iesniegti. LZA vēstulē, ar kuru mēģināja izbeigt līgumu, nepatiesi apgalvoja, ka radiatorus uzstādīja pirms telpu nodošanas nomniekam. Tie ir nožēlojami meli, jo neviens šos radiatorus pirms telpu nodošanas neuzstādīja," sacīja Millers, atsaucoties uz pieņemšanas - nodošanas aktu, kurā radiatori nav uzskaitīti.
Producents arī uzsvēra, ka pirms līguma izbeigšanas vēstules izstrādāšanas, LZA pasūtījusi privātai kompānijai auditu, kurš ticis apmaksāts no kādas trešās personas līdzekļiem, kuras identitāte netiekot atklāta. "Vai tiešām šis audits ir bijis tik neatkarīgs un objektīvs, ka viņam ir bijušas tiesības rekomendēt nekavējoties izbeigt līguma darbību?" vaicāja Millers.
"Koncertzāle Rīga" turpināšot savu darbu. 20.septembrī, kad būs apritējis gads kopš koncertzāles oficiālās atklāšanas, uz tās skatuves būs koncertzāles dzimšanas dienas koncerts, oktobra beigās būs pasākums kurā uzstāsies grupa "Sīpoli", bet decembrī koncertzālē skatuves jubileju svinēs Margarita Vilcāne. Biļešu pārdošana uz koncertiem jau ir sākusies.
Runājot par iespēju, ka septembrī telpas nāksies pamest, Millers uzsvēra, ka, ja telpas izīrētājs vienpusējā kārtā vēlas izbeigt līgumu, bet nomnieks tam nepiekrīt, tad telpas izīrētājam ir jāvēršas tiesā un tiesai jāpieņem lēmums, vai līgums ir izbeidzams vienpusējā kārtā. "Līdz brīdim, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums, LZA nav tiesību ierobežot nomnieka saimniecisko darbību. Līdz ar to es nepieļauju pat tādu iespēju, ka LZA varētu kaut kādā veidā pārkāpt likumu," teica producents. Gadījumā ja LZA vērsīsties tiesā, tad Millers prognozēja, ka spriedums varētu tikt sagaidāms pēc ilgāka laika - pusotra - diviem gadiem.
Jau vēstīts, ka LZA ir nolēmusi pārtraukt telpu nomas līgumu ar producenta Jura Millera " Rīgas koncertzāli " no 1.septembra, jo uzņēmums nemaksājot nomas maksu. "Valde iepriekš vairākkārt bija brīdinājusi SIA "Rīgas koncertzāle" par nepieciešamību nosegt radušos parādus, kas netika izdarīts. Valdes sēdē tika izskatīts arī jautājums par koncertzāles izmantošanu kultūras pasākumu un zinātnisko konferenču turpmākai organizēšanai," paziņojusi akadēmija.
Situāciju ar koncertzāli pārrunās arī 25.augustā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Pērnā gada sākumā producents Millers uzsāka sarunas par koncertzāles izveidi LZA Lielajā zālē.
Aizvadītā gada rudeni "Koncertzālē Rīga" notika arī muzikālās drāmas "Cukurs.Herberts Cukurs" pirmizrāde. Pret tās norisi protestēja vairāki desmiti cilvēku.
