Izglītības nozarē nav vienotas pieejas, kā profesionālās izglītības iestādes visiem izglītojamajiem nosaka stipendiju. Turklāt stipendijas tiek piešķirtas, nenosakot pat minimālās prasības saistībā ar sekmēm un mācību apmeklējumu vai citiem kritērijiem, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Faktiski pie ikmēneša stipendijas var tikt ikviens, kurš iestājies profesionālajā mācību iestādē, kaut arī to neapmeklē vai ir nesekmīgs. Stipendijas apmērs profesionālo izglītības iestāžu izglītojamajiem drīzāk ir atkarīgs no izvēlētās izglītības iestādes un valsts budžetā pieejamajiem līdzekļiem, izriet no VK revīzijas ziņojuma secinājumiem.
Revīzijā VK meklēja atbildes uz jautājumu, kas ietekmē profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo stipendijas apmēru.
Stipendijas kalpo kā instruments, lai palielinātu izglītojamo skaitu profesionālās izglītības iestādēs. VK revīzijā secinājusi, ka virkne neskaidrību un trūkumu normatīvajā regulējumā rada apstākļus, kuros izglītības iestādes katra pēc savas izpratnes nosaka stipendiju piešķiršanas un apmēra noteikšanas kārtību, tādējādi radot atšķirības dažādu Izglītības iestāžu stipendiju apmēros. Līdz ar to nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret izglītojamajiem, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.
Turklāt kontroles trūkumi sistēmā veido vidi negodprātīgai rīcībai – revīzijā VK atklājusi, iespējams, fiktīvus audzēkņus.
Politikas plānošanā līdz 2017. gadam noteikts, ka vienam izglītojamajam mēnesī jāplāno ne mazāk kā 50 eiro, bet nekur nav rodams skaidrojums, kādēļ šī summa ir tieši šāda un vai tā tiešām veicina profesionālās izglītības pievilcību un pieejamību, norāda VK. Līdz ar to, pieaugot izglītojamo skaitam profesionālajā izglītība, pie nemainīga kopējā finansējuma apmēra, stipendijas apmērs vidēji uz vienu izglītojamo mēnesī, samazināsies.
Realitātē pastāv atšķirības starp politikas plānošanas dokumentiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, jo Izglītības likums un Ministru kabineta noteikumi nenosaka stipendiju piešķiršanas mērķi, bet paredz plānot katram izglītojamajam vidēji ne mazāk kā 14,23 eiro mēnesī. Turklāt profesionālās izglītības iestādes atšķirīgi nosaka "pamatstipendijas" apmēru, kas var atšķirties līdz pat sešām reizēm.
Līdz ar to arī paaugstinātās stipendijas apmērs ir atšķirīgs. Tāpat arī stipendijas apmērs par vasaras brīvlaika mēnešiem un bāreņa statusā esošajiem starp dažādām skolām var atšķirties līdz pat 15 reizēm.
Neviena no revīzijā iekļautajām izglītības iestādēm – PIKC "Rīgas valsts tehnikums", PIKC "Rīgas dizaina un mākslas vidusskola" līdz 2017. gadam, Rīgas 3. arodskola un Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola – nepildīja pienākumu ievadīt informāciju VIIS par neattaisnotiem mācību stundu kavējumiem, kas pārsniedz vairāk nekā 20 stundas semestrī. Līdz ar to faktiski nekur nav pieejama informācija par patieso situāciju mācību kavējumos un arī dati par faktisko izglītojamo skaitu profesionālajās mācību iestādēs neatbilst patiesībai. Taču Izglītības un zinātnes ministrija šajā sistēmā ievadīto informāciju izmanto plānošanas darbā.
Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2014. – 2020. gadam kā vienu no mērķiem nosaka konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas izveidošanu, sasniedzot rezultatīvos rādītājus 55/45 (vispārējā/profesionālā izglītība) 2017. gadā. 2020. gadā proporciju plānots izlīdzināt uz 50/50. Plānotie rādītāji 2017. gadā nav sasniegti un ir mainījušies tikai par 0,02 procentpunktiem par labu profesionālās izglītības iestādēm, salīdzinot ar šo pašu proporciju 2012. gadā.
VK pēc revīzijas pauž viedokli, ka Izglītības un zinātnes ministrijai jāsakārto normatīvais regulējums, lai skaidri definētu stipendiju piešķiršanas mērķi un valsts budžets kalpotu profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanai. Tajā pašā laikā jārūpējas arī par to, lai informācija par profesionālo izglītības iestāžu izglītojamajiem būtu pilnīga un jādomā par kritērijiem, pēc kādiem aprēķina un piešķir stipendiju.
