Turklāt, neraugoties uz ekonomisko krīzi, priekšvēlēšanu kampaņas solās būt tikpat vērienīgas vai pat vērienīgākas nekā, partijām gatavojoties šī gada pašvaldību vēlēšanu kampaņām. Kā norāda Kažoka, gaidāmo Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu griesti ir par 100 000 latu augstāki nekā pašvaldību vēlēšanām, turklāt, ņemot vērā ievērojamo kritumu reklāmas tirgū, ir skaidrs, ka 500 000 latu, ko partijas varēs tērēt reklāmām vien, būs pārmērīga summa, lai partijas to varētu iegūt nekorumpētā veidā.
"Mēs redzēsim lielus, aizdomīgus ziedojumus katru mēnesi partiju kasēs, un sabiedrība diez vai uzzinās, uz kādiem nosacījumiem šie ziedojumi ir doti," norāda Kažoka, kura skaidro, ka ziedojumu limits šobrīd ir 18 000 latu. "Nevajag būt naiviem, domājot, ka kāds būtu gatavs šādu summu ziedot ideoloģiskas pārliecības dēļ," piebilst pētniece, uzsverot - ja atbalsts partijām neparādīsies oficiālu ziedojumu formā, tikpat labi partiju sponsori to var sniegt, apmaksājot dažādus ar priekšvēlēšanu kampaņu saistītus izdevumus.
Tas nozīmē, ka arī tad, ja oficiālo ziedojumu summas būs mazas, tas neietekmēs kampaņu apjomus, viņa prognozē.
Vienlaikus, tuvojoties vēlēšanām, saasināsies vairākas problēmas, kas novērotas jau pašvaldību vēlēšanu kampaņas laikā, tostarp trešo pušu iesaistīšana priekšvēlēšanu aģitācijā, bet it īpaši slēpto reklāmu izvietošana medijos. "Efektīvas kontroles šobrīd Latvijā pār to nav, un, saasinoties ekonomiskajai krīzei, bet reklāmas tirgum stagnējot, šādi pasākumi notiks vēl biežāk," uzskata Kažoka.
"Tagad redzēsim visai nepatīkamas un nelegālas priekšvēlēšanu kampaņas," brīdina Kažoka, pēc kuras domām, parlamentam vajadzētu vismaz noteikt nopietnu atbildību par šādu kampaņu īstenošanu.
Pētniece gan nenoliedz, ka problēmas ar partiju "melno kasi" bijušas aktuālas visās Saeimas vēlēšanās, tomēr šķitis, ka 2005. un 2006.gadā tās mazinājušās. Taču šogad tās saasinājušās no jauna, un Saeima necenšas mazināt iespējamos riskus šajā situācijā.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotā informācija par ziedojumiem un dāvinājumiem partijām liecina, ka novembrī vislielākos ziedojumus saņēmusi Tautas partija (TP) - 35 300 latu.
Vislielāko naudas summu - 17 000 latu - partijai ziedojis Gundars Spalis, 9000 latu - šā gada vasarā no amata atbrīvotā AS "Latvenergo" padomes locekle Margarita Brikmane un 1500 latu - Māris Upmacis.
TP novembrī bija kongress, un, kā liecina aģentūras LETA novērojumi, tieši pēc partiju kongresiem partiju kases nedaudz piepildās ar finanšu līdzekļiem.
Otrajā vietā ziedojumu apmēra ziņā ir ierindojusies partija "Sabiedrība citai politikai", kurai ziedoti 5418 latu. Vislielāko summu - gandrīz 5000 latu - ziedojis SIA "New Rosme" izpilddirektors Edgars Štelmahers.
Partijai "Pilsoniskā savienība" novembrī saziedoti 2243 lati, no tiem lielāko daļu - 1425 latus - ziedojis Arnolds Jānis Smiltnieks, bet 437 latus - Krišs Džems Ligers.
Partijai LPP/LC novembrī kopumā saziedoti 3005 lati, taču partijas kasē ieripojuši vien 1005 lati, jo novembrī ir atmaksāts SIA firmai "Dace" ziedojums 2000 latu apmērā, ko acīmredzot partija uzskatījusi par nelikumīgu.
Partijai "Jaunais laiks" pagājušajā mēnesī saziedoti 1230 latu, no tiem 1000 latu ziedojis Alis Baltbārzdis.
Apvienībai "Tēvzemei un brīvībai/LNNK" novembrī ziedoti 1000 latu, Zaļo un zemnieku savienībai - 1090 lati, Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai - 800 lati, partijai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" - 431 lats, bet centriskā partija "Latvijas Zemnieku savienība" saņēmusi vienu ziedojumu 200 latu apmērā no izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes.
Savukārt Tautas saskaņas partijai, partijai "Saskaņas centrs", Latvijas Zaļai partijai un Latviešu Zemnieku savienībai novembrī ziedojumi nav bijuši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
