“Knišļi nekur nav palikuši,” brīdināja PVD vadītājs, vienlaikus norādot, ka kukaiņu uzbrukumu dēļ dzīvnieki ir gājuši bojā arī Lietuvā, taču tur kritušo mājlopu skaits nav tik liels.
Patlaban regulāri tiek sekots līdzi situācijai knišļu skartajos rajonos, kā arī apkārtējos - Balvu, Alūksnes, Gulbenes - rajonos. Par iespējamo knišļu uzbrukumu aktivizēšanos nākamnedēļ tiek brīdinātas arī Kurzemē esošās saimniecības.
Patlaban ir izskanējis priekšlikums par iespējamo miglošanu, lai atbrīvotos no knišļiem. Ja šī ideja tiks atbalstīta, tas būtu jādara ļoti uzmanīgi, lai neietu bojā bites. “Tādā gadījumā būtu jābrīdina bišu saimnieki, lai nelaiž bites izlidot miglošanas laikā un kādu laiku pēc tam,” skaidroja PVD ģenerāldirektors.
Lai noteiktu, kādus toksīnus knišļi izdala, lūgta ASV ekspertu palīdzība. PVD ir pārliecināts, ka knišļi izdala nevis vienu toksīnu, bet vairākus. Tādēļ ASV speciālisti palīdzēs diferencēt šos toksīnus, jo Latvijā to nevar izdarīt laboratorijas trūkuma dēļ. Pārbaudes tiks veiktas gan ASV, gan Anglijas laboratorijās.
Vakar līdz priekšpusdienai no knišļu kodieniem bija gājuši bojā 495 dzīvnieki jeb 1,03% no kopējā dzīvnieku skaita rajonos, kas cietuši no knišļu uzbrukumiem. Starp tiem bija 479 govis, 11 zirgi, četras aitas un cūka.
Visvairāk dzīvnieku gājuši bojā Krāslavas rajonā - kopumā 202 mājlopi. Seko Preiļu rajons, kur kopumā gājuši bojā 192 mājlopi. Dzīvnieki ir gājuši bojā arī Madonas, Jēkabpils, Daugavpils un Aizkraukles rajonā.
Knišļi šajos rajonos šogad ir izplatījušies saistībā ar vēlo pavasari un Latvijā pāris dienu iepriekš valdošo karsto laiku, turklāt viņu vairošanos veicina mitrums, kas Latgalē vērojams pēc spēcīgajām lietavām un plūdiem. Knišļi aktivizējas tieši dienas pievakarē.
Lai Latvija varētu sniegt atbalstu plūdos un knišļu uzbrukumos cietušajām saimniecībām, Zemkopības ministrija (ZM) nosūtījusi Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības ģenerāldirektorātam vēstuli. EK tiek aicināta apstiprināt ārkārtas situāciju Latgalē.
Ja EK apstiprinās, ka lauksaimniekiem dabas katastrofas un ārkārtas apstākļu dēļ ir radušies zaudējumi, ZM varēs lemt par kompensāciju izmaksas kārtību no pagaidām nesadalītajiem subsīdiju līdzekļiem - aptuveni miljons latu apmērā.
Kā iepriekš norādīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes locekle Rita Sīle, visticamāk, ka valsts palīdzība cietušajām saimniecībām būs pieejama tikai pēc pāris mēnešiem. Taču zemniekiem līdz tam būs jātiek galā ne tikai ar lopu zaudēšanas psiholoģiskajām sekām, bet arī jāizdzīvo, kam patlaban resursu nav. Tādēļ LOSP aicina Latvijas iedzīvotājus ziedot naudu knišļu radīto zaudējumu novēršanai Vidzemes un Latgales mazajās saimniecībās, kurās zaudēts vienīgais ienākumu avots - piena lopkopība.
LOSP lūdz līdzekļus cietušo saimniecību atbalstam ieskaitīt biedrības “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” AS “Hansabanka” atvērtajā kontā LV45HABA0551010148414.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
