Tautas partijas deputāts Aleksandrs Kiršteins arī iestāšanās sarunu beigas prognozēja 2003. gadā un, viņaprāt, par ES dalībvalsti Latvija kļūs ne ātrāk kā 2006. gadā. Vislielākās problēmas Latvijai varētu būt lauksaimniecības jomā, prognozēja deputāts.
"Latvijas Ceļa" deputāts Edvīns Inkens BNS pauda viedokli, ka Latvijā situācija ir līdzīga Igaunijai, tādēļ sarunu process varētu būt tikpat veiksmīgs kā tai. Viņš atzina, ka iestāšanās sarunu norise būs lielā mērā atkarīga no Eiropas Savienības politiskās gribas, vai Latvijai tiks piedāvāts paātrināts sarunu grafiks. Viņaprāt, sarunas varētu ilgt no diviem līdz trim gadiem, bet reāli Latvijas uzņemšana ES ir četru līdz sešu gadu jautājums. Pēc Inkena domām, Latvijai pats grūtākais būs infrastruktūras un vides aizsardzības pielāgošana ES prasībām, jo šie pasākumi izmaksā ļoti dārgi.
BNS aptaujātie politologi uzskata, ka uzaicināšana sākt Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunas uzliek Latvijai papildu atbildību un Latvija ES iekļūs ne ātrāk par 2005. gadu.
Latvijas Universitātes Politikas zinātnes katedras pasniedzēja Daina Bāra prognozēja, ka Latvija iestāties ES varētu "ne ātrāk kā piecu līdz desmit gadu laikā". "Tas nav atkarīgs tikai no mums vien. Tas ir vesels jautājumu un sakritību komplekss," viņa teica.
Savukārt politologs Artis Pabriks ka Latvija par Eiropas Savienības dalībvalsti varētu kļūt ne ātrāk par 2005. gadu.
Ventspils mērs Lembergs pauda, ka tas būs atkarīgs no tā, vai pie varas esošie politiķi mēģinās realizēt savas personiskās intereses, vai arī darbosies valsts labā, veicinot Latvijas virzību uz ES. Ja pie varas esošie politiķi darbosies valsts interesēs, Latviju ES var uzņemt piecu gadu laikā, pretējā gadījumā tas nenotiks pat desmit gadu laikā, norādīja Ventspils mērs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
