Prognozē profesionālās izglītības iestāžu absolventu deficītu
Foto: Shutterstock

Trešdaļa jauniešu, kas uzsāk mācības profesionālās izglītības iestādē, tās nepabeidz, līdz ar to rodas mazkvalificēts darba spēks, kas ļoti bieži emigrē uz ārzemēm. Lai šo problēmu mazinātu, otrdien, 10. februārī, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijā nozares pārstāvji sprieda par to, kā pilnveidot profesionālās izglītības sistēmu un celt tās prestižu sabiedrībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pieprasījums pēc mazkvalificēta darba spēka ir būtiski zemāks nekā šā brīža sistēma piedāvā. Šādi cilvēki darba tirgū nebūs vajadzīgi," Saeimas komisijā pauda tās priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), norādot, ka turpmāk Profesionālās izglītības likums attieksies arī uz koledžām.

Viena no būtiskākajām problēmām attiecībā uz profesionālās izglītības iestādēm ir to zemais prestižs sabiedrības acīs, norādīja vairāki Saeimas sēdes debatētāji. "Ir jābūt augsta līmeņa komunikācijai sabiedrībā par profesionālās izglītības prestižu. Ja jauniešu izpratnē šī izglītība nav "trendīga" un viņu vidē tā nav prestiža, tā ir problēma," komisijas sēdē teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperts Rihards Blese atzīmēja, ka šobrīd visai sabiedrībai kopīgi jāstrādā pie kopējās domas virzīšanas, lai profesionālo izglītības iestāžu prestižu uzlabotu.

Šeit jāpiebilst, ka būtiski ir jādomā par to, kā panākt, lai jauniešiem būtu pilnvērtīga informācija par izglītības iespējām, kā to Saeimā norādīja Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš uzsvēra, ka būtiski saprast skolēna stiprās puses un talantus. Savukārt izskaust vajadzētu priekšstatu, ka profesionālās izglītības iestādēs mācās tie, kas netika vidusskolā vai augstskolā.

'Cīņa par audzēkni'

Vidusskolām ir jānokomplektē konkrēts jauniešu skaits klasē, lai saglabātu finansējumu un klašu skaitu, norādīja Blese. "Skolu vadītāji dara savu darbu, lai skola pastāvētu, lai skolā būtu mācību programmas, lai skolotājiem būtu darbs", uzsvēra Valsts Kontroles (VK) padomes locekle un pirmās revīzijas direktore Inese Kalvāne. Viņa paskaidroja, ka VK revīzijās konstatēti arī dažu skolu labas gribas centieni, kas mazinājuši mācību iestāžu efektivitāti izglītības sistēmā kopumā. "[Piemēram], blakus skolai ar [konkrētu mācību programmu] tiek veidotas līdzīgas vai analogas programmas, tiek veidotas materiālās bāzes. Mūsu redzējumā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būtu stingrāk un skaidrāk jālemj šajā jomā, kad tiek rakstītās skolu stratēģijas – kas notiks vienā skolā un kas notiks kaimiņos," Saeimā teica Kalvāne.

Blese saskata problemātiku profesionālo izglītības programmu finansēšanas kārtībā un izmaksās. "Nauda seko skolēnam, šobrīd īpaši reģionos vidusskolas konkurē ar profesionālās izglītības iestādēm," viņš paskaidroja.

VK pēc revīzijas nozarei sniedza rekomendācijas. "Lai viss izdotos bez būtiskām reformām profesionālās izglītības sistēmām, ir nepieciešamas darbs, ko var veikt, neveicot apjomīgus likuma grozījumus. Šobrīd apņemšanās ir līdz 2023. gada beigām uzlabot lietas, kas saistītas gan ar profesionālās vidējās izglītības programmu piedāvājumu un finansēto vietu plānošanu, gan saistībā ar datu kvalitātes pilnveidošanu. Ir apņemšanās atrisināt ilgo jautājumu saistībā ar profesionālās izglītības finansēšanas sistēmu," teica Kalvāne.

Darba devēju nozīme profesionālajā izglītība

Blese vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd veidojas vairākas jaunas industrijas, kas balstītas digitālajā vidē, tāpēc Latvijai ir svarīgi neatpalikt šajā jomā. Viņaprāt, nepieciešams ieviest darba vidē balstītas mācība. "Tā ir politiska izšķiršanās. Duālā mācību formā skolēni pavada lielu daļu [laika] meistaru aprūpē. Ja mēs paskatāmies ekonomiku Viduseiropas klāsterī, viņiem tā ražošana rūc pozitīvā ziņā," stāstīja Blese.

Visi sēdē klātesošie nebija vienisprātis. "Profesionālas izglītības jautājumos akmens ir metams arī darba devēju pusē – ir gana daudz gadījumu, kad jaunietis prakses laikā tiek "pamanīts" un pieņemts darbā pirms kvalifikācijas iegūšanas. Statistikas par šo gan nav," norādīja Bukonts.

Savukārt Kalvāne uzsvēra, ka ļoti būtisks ir izglītības līmenis, ar kādu jaunietis nonāk profesionālās izglītības iestādē, un to reizēm ietekmē citi sociālekonomiskie iemesli, kurus nevar ietekmēt ne IZM, ne Kultūras ministrija. Valsts izglītības satura centra vadītāja Līga Lejiņa viņai piekrita, skaidrojot, ka sociālekonomiskie aspekti ir būtiski "gan no audzēkņu perspektīvas, gan no nozaru konkurētspējas".

Šeit jāpiebilst, ka deputāti komisijā pievērsa uzmanību arī tam, ka jāstrādā pie izglītojamo motivācijas izvēlēties STEM jeb dabas zinātņu, inženierzinātņu, matemātikas un tehnoloģiju mācību priekšmetus jau pamatskolā, jo tieši STEM nozares dominē profesionālajā izglītība.

Pieaugušo izglītība kļūst par samilzušu problēmu

Latvijā 7% no pilsoņiem darbspējīgajā vecumā piedalās pieaugušo izglītībā, savukārt Skandināvijas valstīs – trešā daļa iedzīvotāju, atzīmēja komisijas priekšsēdētājs Ašeradens.

"Delfi" jau iepriekš ziņoja, ka pieaugušo izglītība Latvijā bieži sagatavo speciālistus profesijām, kas nesniegs ne lielāku atalgojumu, ne iespēju pārkvalificēties. Saeimas sēdes runātāji atzīmēja, ka pieaugušo izglītību ir svarīgi veicināt, taču konkrētus risinājums tam neradīja.

Ekonomikas ministrijas darbaspēka pieprasījuma prognoze 2025. gadam liecina, ka sociālajās un humanitārajās zinātnēs būs 11 000 cilvēku liels darbaspēka pārpalikums. Savukārt 17 000 cilvēku liels iztrūkums būs pēc cilvēkiem, kas ieguvuši augstāko izglītību STEM nozarē, kā arī 31 000 liels iztrūkums būs pēc cilvēkiem ar profesionālo vidējo izglītību.

Kā liecina VK revīzijas rezultāti, 38,5% no jauniešiem, kas turpina mācīties pēc pamatskolas, izvēlas profesionālo vidējo izglītību. Komisijas vadītājs norādīja, ka Profesionālās izglītības likums attiecas uz mācību iestādēm, 26 koledžām, kur kopā mācās aptuveni 26 000 jaunieši.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

STEM IZM Aigars Rostovskis Arvils Ašeradens Ekonomikas ministrija Izglītības un zinātnes ministrija Kultūras ministrija Latvijas Darba devēju konfederācija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi