Kopš masveida datorizācijas ir pagājuši pieci līdz seši gadi, tāpēc vēl nav parādījušās smagas vai hroniskās ar datora lietošanu saistītas slimības, kuras iedala divās grupās. Pirmākārt, tās ir acu slimības - sauso acu sindroms, ko izraisa skatiena koncentrēšanās un ilglaicīga nemirkšķināšana, svešķermeņa, "smilšu", sausuma sajūtas, ka arī redzes pasliktināšanās - dubultošanās, miglošanās.
Acu attālumam no datora monitora jābūt vismaz 60-70 centimetriem, bet, ja redze jau ir pasliktināta, tad, pirms uzsākt darbu ar datoru, par pareizo briļļu izvēli ir jākonsultējās ar optometristu. Turklāt strādājošajiem ar datoru ir ieteicams izvēlēties brilles, nevis kontaktlēcas, kuras veicina sauso acu sindromu.
Otra datorslimību grupa ir balsta-kustību aparāta slimības - jostas krustu daļas un kakla sāpes, ko izraisa nepareiza darba vietas iekārtošana, kuru nosaka aprīlī valdībā apstiprinātie noteikumi par darbu ar datordisplejiem.
Darba aizsardzības likums, kas stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī, arī nosaka, ka darba devējam ir jānosaka ar darbu saistīts risks un atbilstoši tam jāiekārto darba vieta. Matisāne klāstīja, ka vairāki uzņēmēji jau esot interesējušies gan institūtā, gan Valsts darba inspekcijā par pareizu darba vietas iekārtošanu darbam ar datoru. Sēžot pie datora, krēsla augstumam ir jābūt tādam, lai leņķis zem ceļgaliem būtu lielāks par 90 grādiem, bet kājām ir stabīli jāatbalstās pret grīdu.
Stāvot, datorkrēsla augstumam ir jābūt nedaudz zem ceļgala bedrītes. Ārste arī pastāstīja, ka aizsargfiltrus monitoriem var lietot tikai, ja citādi nevar uzlabot attēla kvalitāti. "Cilvēki sūdzas par redzes pasliktināšanos, strādājot ar dotoru, pat nezinot, ka putekļi no monitora ir jānoslauka vismaz divreiz nedēļā. Arī monitora attēla kontrastainība katram datoram ir regulējama," klāstīja Matisāne.
Monitora aizmugurē ir jābūt burtiem CE, kas liecina par tā kvalitātes atbilstību Eiropas standartiem un nekaitīgumu cilvēka veselībai. Redzes pasliktināšanos, strādājot ar datoru, ietekmē arī gaisma, kurai jābūt plūstošai no sāniem, bet ne no darbinieka aizmugures un ne no monitora aizmugures.
Matisāne pavēstīja, ka ziņas par to, ka datora elektromagnētiskais lauks izraisa smadzeņu vai citus audzējus, nav pierādītas, kaut gan visā pasaulē aktīvi veic pētījumus par datoru un mobilo tālruņu elektromagnētiskā lauka iedarbību uz cilvēka veselību. Tomēr tiešo lauka kaitīguma pierādījumu nav.
Vairāku pasaules valstu statistikas dati liecina, ka katrs darbinieks, kas ikdienā strādā ar datoru, kaut reizi mūžā ir vērsies pie ārstiem ar sūdzībām par kādu datora izraisītu slimību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
