Foto: LETA

Prokremliski noskaņotie ļaudis, kuri šopēcpusdien Rīgā bija pulcējušies uz protestu pie Ukrainas vēstniecības, ir neapmierināti ar pašreizējās Ukrainas valdības "līdzdarbošanos terora aktos un vardarbībā" un vēlas, lai šādas darbības tiktu pārtrauktas.

Viens no protesta akcijas organizētājiem Aleksandrs Livčaks aģentūrai LETA paskaidroja, ka sanākt pie Ukrainas vēstniecības mudināja vēlēšanās paust atbalstu bojā gājušo ģimenēm, kā arī "nepieciešamība izdarīt morālu spiedienu uz tā saucamo Ukrainas valdību, lai veicinātu objektīvu ekspertīzi, ja tāda, protams, iespējama tajos apstākļos".

Pretim Ukrainas vēstniecībai sanākušie cilvēki skandēja lozungus, paužot plašu neapmierinātību ar situāciju Ukrainā un Eiropas Savienības (ES) iejaukšanos Ukrainas iekšpolitiskajos procesos. Kalpaka bulvārī vairumā tika izplatītas Georga lentītes.

Pēc nedaudz vairāk par desmit minūtēm, kas bija pavadītas pie Ukrainas vēstniecības, piketētāji, kuru skaits pieauga līdz aptuveni 100 cilvēkiem, devās Vācijas vēstniecības virzienā. Kolonnas priekšā gāja cilvēki, kas rokās turēja plakātu ar uzrakstu "Eurocrats - stop your killers in Ukraine". Piketētājiem līdzi bija vairāki Krievijas karogi, karogs Georga lentes krāsās, kā arī pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas karogi.

Lai gan pa ceļam no Ukrainas vēstniecības līdz Vācijas vēstniecībai atrodas arī Krievijas vēstniecība, pie tās piketētāji nepiestāja.

"Kāds sakars ir Krievijas vēstniecībai? Odesā gāja bojā iedzīvotāji, kurus nogalināja Ukrainas pilsoņi. Tā ir Ukrainas lieta, kāds sakaras ar Krieviju? Kā paziņoja Putins, Krievija neplāno iejaukties. Protams, ja situācija strauji pasliktināsies, tad iejaukšanās būtu ārpuses spēku pienākums, lai pārtrauktu masu slepkavību," teica Livčaks.

Viņš norādīja, ka protestētāji vēlas pieprasīt "objektīvu notikušā ekspertīzi, pirmkārt, tā saucamajai Ukrainas valdībai, kas nav leģitīma, ir vāja un nespēj neko kontrolēt pat Kijevā". "Tā kā pilnīgi nav skaidrs, kādā stāvoklī šobrīd ir Ukraina, kas to vada, mēs ejam pie tiem, kas to visu organizēja, - pie Maidana pasūtītājiem," ceļā uz Vācijas vēstniecību stāstīja Livčaks.

Latvijas Krievu savienības (LKS) valdes līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs skaidroja, ka šo akciju rīko LKS, aicinot visas Ukrainas krīzē iesaistītās puses pārtraukt vardarbību. "Tāpēc mēs vērsāmies ne tikai pie Ukrainas, bet arī pie Vācijas, kas ir viena no lielākajām un spēcīgākajām valstīm Eiropā," skaidroja Mitrofanovs.

Viņš norādīja, ka "visiem zināms, ka vācu un citu valstu politiķi musināja pašreizējo Ukrainas valdību jau tad, kad viņi bija revolucionāri, lai tā gāztu iepriekšējo valdību".

Mitrofanovs uzskata, ka "būtībā ES ir atbildīga par to, kas tagad notiek Ukrainā", turklāt viņš pauž pārliecību, ka ES, Vācijas vadītāji var dot signālu Ukrainas valdībai apstādināt agresiju un vardarbību. "Mēs to pašu gaidām arī no federalizācijas atbalstītājiem, kā arī no tā saucamajiem separātistiem, lai notikusī traģēdija Odesā nekad neatkārtotos," skaidroja Mitrofanovs.

Ne tik maigi par Vācijas lomu Ukrainas krīzē izteicās Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Jurijs Petropavlovskis. Viņš norādīja, ka "Vācija ir Eiropas arēnas spēlētāja, kas īstenībā organizē visu, kas notika Ukrainā, pat aktīvāk nekā ASV, kas tam iztērējusi piecus miljardus dolāru".

Petropavlovskis pauda, ka Vācija nodarbojās ar "ārprātīgu propagandu, nomelnojot ukraiņus un krievus Ukrainā, uzstājot uz nepieciešamību liegt Ukrainas iedzīvotājiem pašiem lemt par savas valsts likteni". Viņš uzsvēra, ka konfliktā neiesaistās citas ietekmīgas ES valstis - Francija, Itālija. Aktīvists uzskata, ka Eiropas sabiedrības viedoklis par notiekošo ir sašūpojies "un tikai Vācija, kas ieslīgusi milzīgos parādos, blefo".

Pēc dažādu saukļu izkliegšanas piketētāju pulks devās uz ES māju Rīgā.

Tur runāt pieteicās kāds vecāka gadagājuma vīrietis, kurš visiem atgādināja, ka "Hitlers arī nāca no Rietumiem". Sirmais kungs lika visiem ielāgot, ka "tikai Maskava gatava nesavtīgi cīnīties par mūsu tiesībām", tāpēc kopā jācīnās par krievu skolām un valodu, stājoties pretī fašismam.

Piketa noslēgumā Livčaks pavēstīja, ka nākamā tikšanās reize notiks 15.maijā plkst.16 pie Saeimas, kur plānots protestēt pret politisko cenzūru, aizliedzot atsevišķu televīzijas kanālu translāciju, kā arī par brīvu iespēju izvēlēties, kādā valodā mācīties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!