Apelācijas sūdzībā norādīts uz to, ka Centra rajona tiesa sašaurināti tulkojusi likuma “Par Eiropas Padomes konvenciju savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildus protokolu” prasības, jo minētā konvencija nenosaka, ka Tiesiskās palīdzības lūgumi iespējami tikai, veicot izziņu ierosinātās krimināllietas ietvaros.
Tāpat prokuratūra sūdzībā norāda arī uz to, ka tiesa paplašināti tulkojusi Satversmes tiesas 2004.gada 11.oktobra sprieduma punktu pretēji tā jēgai, paredzot jebkurai personai tiesības uz aizstāvību civilprasības ceļā, savukārt atbildētājs uzskata, ka Satversmes tiesa ir analizējusi to personu tiesību aizskāruma novēršanas mehānismu, kuru rīcības likumība netiek pārbaudīta kriminālprocesuālajā kārtībā.
Tāpat apelācijas sūdzībā norādīts arī tas, ka tiesa nav noskaidrojusi, vai Lembergs pamatoti cēlis prasību par ziņu atsaukšanu no Tiesiskās palīdzības lūguma, pamatojoties uz Civillikuma normām, jo Tiesiskās palīdzības lūgums ir procesuāls dokuments, kas sastādīts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa kārtībā, kuram likumā ir paredzēta cita pārsūdzēšanas kārtība, līdz ar to tas nav ne ziņa, ne viedoklis Civillikuma izpratnē un nekad nevar radīt civiltiesiskas attiecības. Atbildētājs uzskata, ka pie šādiem apstākļiem šis procesuālais dokuments nevarēja būt izskatīšanas priekšmets Civillikuma izpratnē.
Apelācijas sūdzībā norādīts arī uz to, ka tiesa, taisot spriedumu, ir pārkāpusi prasījuma robežas, jo prasību apmierinājusi neatbilstoši prasījumam. Faktiski spriedumā tiesa devusi norādījumus kriminālprocesa virzītājam – prokuratūrai kriminālprocesuālās darbības veikšanai - atsaukt un apmainīt Tiesiskās palīdzības lūgumu, kas ne pie kādiem apstākļiem nevar būt izskatīšanas priekšmets nevienā civillietā, un tas norāda uz prasītāja un tiesas iejaukšanos kriminālprocesuālo darbību veikšanā ar civiltiesiskiem līdzekļiem.
Atbildētājs uzskata, ka prasītājs nav pierādījis, un tiesa bez pamata atzinusi, ka prokuratūra Tiesiskās palīdzības lūgumu ir nodevusi atklātībai, izdarot secinājumus pretēji tiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem - 2004.gada 13.janvāra laikraksta “Diena” numurā, kurā norādīts, ka prokuratūra nav nodevusi laikraksta rīcībā Tiesiskās palīdzības lūgumu.
Apelācijas sūdzībā norādīts arī tas, ka spriedums nav izpildāms, jo nevar laikrakstā apmainīt dokumentu, kurš sastādīts kriminālprocesuālajā likumā noteiktajā kārtībā, pie tam tiesa nav noteikusi, ar ko šis dokuments apmaināms.
Atbildētājs apelācijas sūdzībā lūdz Lemberga prasības lietā tiesvedību izbeigt, pamatojoties uz Civilprocesa likumu, sakarā ar to, ka izskatāmā jautājuma izšķiršanas kārtībā noteikta Latvijas Kriminālprocesa kodeksā.
Rīgas Centra rajona tiesa 1.jūnija apmierināja Lemberga prasību pret Ģenerālprokuratūru par goda un cieņas aizskaršanu.
Lembergs prasībā lūdza noteikt par pienākumu Ģenerālprokuratūrai atsaukt tiesiskās palīdzības lūgumā Šveicei izplatītās ziņas, kas, pēc prasītāja domām, aizskar viņa godu un cieņu. Ģenerālprokuratūras tiesiskās palīdzības lūgums Šveicei tika nosūtīts par Lemberga iespējamo saistību ar Ventspils tranzīta uzņēmumu īpašniekiem. Šajā lūgumā Šveicei apgalvots, ka Lembergs saņēmis kukuļus, par ko, izmantojot savu valsts amatpersonas dienesta stāvokli, pieņēmis AS “Kālija parks” akcionāram kompānijai “Multinord AG” labvēlīgus lēmumus. Lembergs iepriekš paudis viedokli, ka tiesiskās palīdzības lūgumā minētie fakti ir safabricēti, un tas noticis vai nu pēc politiska pasūtījuma, vai arī “pasūtījumu” devis “SWH Rīga” prezidents Ainārs Gulbis.