Prokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks portālam "Delfi" apliecināja, ka piektdien virsprokurors Juris Pēda nosūtījis vēstuli KNAB, kurā uzdot sākt pārbaudi par presē izskanējušo informāciju, ka pastāv prakse maksāt par svarīgo politisko lēmumu "dabūšanu cauri". KNAB vēstuli vēl nav saņēmuši.
KNAB pārbauda visu publiski paustu informāciju par iespējamo kukuļošanu, portālam "Delfi" sacīja biroja pārstāvis Andris Vitenbrugs. Viņš uzsvēra, ka sākumā birojs skaidro, vai izsaknējošajām ziņām ir reāls pamats un, ja tās apstiprinās, tad KNAB sāk pārbaudi. Vitenburgs norādīja, ka nereti gadās, ka cilvēki izsaka pieņēmumus, atsaucoties uz citiem cilvēkiem, kas to stāstījuši, bet reāla pamata tādām ziņām nav. Vitenburgs uzsver, ka pārbaude sākta jau ceturtdien, uzreiz pēc publikācijas nonākšanas presē.
Vitenburgs ceturtdien portālam "Delfi" sacīja, ka jebkuras personas pienākums ir sniegt tiesībsargājošajām iestādēm informāciju, kas satur reālas ziņas par iespējamām pretlikumīgām darbībām. Viņš atgādināja, ka arī par neziņošanu ir paredzēta atbildība.
Jau ziņots, ka laikraksta "Latvijas Avīze" ceturtdienas numurā norādīts, ka pastāv prakse uzņēmējiem par sev nepieciešamu lēmumu "dabūšanu cauri" maksāt politikā esošiem cilvēkiem vai grupām. Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende savukārt atklājusi, ka uzņēmēji kamerai stāstījuši par gadījumiem, kad ir bijuši spiesti maksāt "konkrētiem cilvēkiem, konkrētos gadījumos" par viņiem nepieciešamu politisku lēmumu pieņemšanu.
Viņa neatklāj nedz, kuri uzņēmēji maksājuši, nedz kam maksāts - nenosaucot, vai tā ir partija, politiķu grupa vai citi cilvēki un grupas - kā arī cik maksāts. Uzņēmēji paši nevēlas atklāt šādus notikumus, jo paši tajos ir iesaistīti. Taču viņa atzina, ka šāda prakse arī pastāv Rīgas domē.