Delfi

Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas Veltas Gailītes lēmums atcelt pirmstiesas procesa termiņa pagarinājumu tā dēvētajā "digitalizācijas lietā" neatbilst likumam un neliks prokuratūrai pārtraukt lietas izmeklēšanu, pirmdien sarunā "Latvijas Radio 1" pauda Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurors Arvīds Kalniņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Viņaprāt, Gailītes lēmums atcelt termiņa pagarinājumu ir vērtējams kā likumam neatbilstošs. Kalniņš norādīja, ka atcelšana ir motivēta ar to, ka, izskatot procesa virzītāja prasību pagarināt termiņu, netika pieaicināti apsūdzētie. Tas, uzsvēra virsprokurors, neatbilst Kriminālprocesa likuma 324. pantam, kurā noteikts, ka vajadzības gadījumā var pieaicināt ierosinājuma iesniedzēju, nevis kādas citas lietā ieinteresētās puses.

Kriminālprocesa eksperte Vija Jēkabsone gan intervijā radio norādīja, ka likums pieļauj arī citu ieinteresēto personu pieaicināšanu, ja tas ir nepieciešams.

Savukārt Latvijas Policijas akadēmijas pasniedzēja un kriminālprocesa eksperte Sandra Kazāka paskaidroja, ka tiesas priekšsēdētāja bija tiesīga atcelt lēmumu par pirmstiesas procesa termiņa pagarinājumu, tomēr nav skaidrs vai šajā gadījumā šāda rīcība bija pamatota.

Kazāka iebilda pret iepriekš izskanējušo viedokli, ka Gailītes pieņemtais lēmums nozīmē kriminālprocesa beigas. Saskaņā ar likumdošanu, ja ir beidzies pirmstiesas termiņš, ir vai nu jāpabeidz pirmstiesas process, vai arī jāatceļ visi procesuālie piespiedu līdzekļi vai piespiedu ierobežojumi attiecībā uz īpašumu. Tas, kura no šīm iespējām tiks izvēlēta, ir lietas virzītāja ziņā. Tā kā procesa pabeigšana ar atpakaļejošu datumu nav iespējama, šajā gadījumā būtu loģiski, ja tiesa dotu prokuroram vēl kādu laiku procesa pabeigšanai.

Kalniņš apstiprināja, ka prokuratūra netaisās pārtraukt darbu pie "digitalizācijas lietas". Viņš norādīja, ka pirmstiesas process netika vilcināts. Ātrāka lietas izskatīšana nav bijusi iespējama tās sarežģītības dēļ un pirmstiesas procesa termiņi tika pagarināti likuma noteiktajās robežās. Apsūdzētajiem nav pamata uzskatīt, ka lieta būtu vilcināta, lai gan Kriminālprocesa likums paredz iespēju, ka krimināllieta var tikt pārtraukta saprātīgu termiņu neievērošanas dēļ.

Pēc Vijas Jēkabsones domām, prokuratūra varētu apsvērt iespēju atjaunot nokavēto pirmstiesas procesa termiņu, pamatojot to ar lietas īpašo sarežģītību un apjomu. Tāpat vajadzētu noskaidrot, vai lēmums nepieaicināt apsūdzētos lēmuma par termiņa pagarinājumu taisīšanā bijis pamatots.

Kalniņš gan norādīja, ka saskaņā ar likumu, ja ir pārsūdzēts izmeklēšanas tiesneša nolēmums, to izskata tiesas priekšsēdētājs, kura lēmums ir galīgs. Tātad nav iespējams pārsūdzēt Gailītes lēmumu un likumdošanā nav noregulēts, kā vajadzētu risināt šo situāciju tālāk.

Žurnāliste Ilze Jaunalksne intervijā Latvijas radio norādīja, ka apsūdzētie jau vairākkārt mēģinājuši kavēt pirmstiesas procesa gaitu: gan apšaubot lietā veiktās kratīšanas likumību, gan vēršoties Satversmes tiesā. Pēc Jaunalksnes domām, tas ir pretrunā ar viņu nostāju, ka process ir nepamatots no paša sākuma. Ja apsūdzētie ir pārliecināti par savu nevainību, viņiem nevajadzētu kavēt lietas nonākšanu tiesā, uzskata Jaunalksne.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form