Prokurors par 'Juraša lietu': man ir citādāks pierādījumu vērtējums
Foto: LETA

Prokuroram Mārim Urbānam, pie kura tagad nokļuvis kriminālprocess, kurā par valsts noslēpuma izpaušanu lūgts kriminālvajāšanai izdot Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP), ir citādāks pierādījumu vērtējums nekā viņa kolēģim, kurš iepriekš bija lēmis šo procesu izbeigt. Viņš arī apstiprina, ka periodā kopš lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu ir iegūti jauni pierādījumi.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Urbāns pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai žurnālistiem paskaidroja, ka tas nu jau arī ir publiski zināms, ka Juraša nodarījums, par ko tiek lūgts viņu izdot kriminālvajāšanai, ir valsts noslēpuma izpaušana.

"Es, saprotot lielo sabiedrības interesi un neizpratni par to, kāpēc ir šāds kriminālprocess un kāpēc tiek lūgts izdot Juri Jurašu kriminālvajāšanai, apsvēršu iespējas paust kaut kādu plašāku informāciju par šī nodarījuma saturu un būtību vistuvākajā laikā," sacīja prokurors, piebilstot, ka negrib dot solījumus par termiņiem gadījumā, ja šos solījums nebūs iespējams turēt.

Vaicāts, vai viņam neliekas, ka Saeima vilcina jautājumu par deputāta izdošanu, prokurors skaidroja, ka katrs gadījums ir individuāls un arī šis gadījums ir tāds, kur ir zināma sabiedrības neizpratne par šo lietu, līdz ar to savā ziņā ir attaisnojams, ka tiek veltīts papildu laiks un iegūta papildu informācija. Proti, ka deputāti iegūst šo papildu informāciju. Urbāns atzina, ka komisijas sēdē klātesošajiem bijusi juridiska rakstura diskusija par termiņiem, cik ilgā laikā Saeimai būtu jāizlemj šis jautājums, bet patlaban negribēja komentēt jautājumu par termiņiem.

Prokurors pauda viedokli, ka tā ir normāla prakse un to paredz arī Kriminālprocesa likumā noteiktā procedūra, ka tiek izvērtēts un atcelts amatā zemāka prokurora lēmums. Kad prokurors Aivis Zalužinskis pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, amatā augstāks prokurors, realizējot savas Kriminālprocesa likumā noteiktās pilnvaras, secināja, ka ir pamats šo lēmumu atcelt, paskaidroja Urbāns.

Savukārt uz jautājumu par Juraša pieminēto tiesisko paļāvību, Urbāns skaidroja, ka Kriminālprocesa likuma normas paredz, ka amatā augstāks prokurors var atcelt amatā zemākā prokurora lēmumu līdz pat brīdim, kad iestājas noilgums par konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Šajā gadījumā runa ir par smagu noziegumu un noilguma termiņš ir desmit gadi. "Protams, es piekrītu, ka katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Varbūt tas būtu absolūti nesamērīgi, ja šāds lēmums tiktu atcelts pēc desmit, pieciem vai pat trijiem gadiem, bet divu mēnešu termiņš, manuprāt, es tur nesaskatu nekādu pārkāpumu," pauda procesa virzītājs.

Uz jautājumu, kā vērtē izteikumus, ka tas ir politisks pasūtījums, prokurors norādīja, ka šis jautājums būtu jāuzdod tām personām, kas to apgalvo. "Es personīgi neesmu izjutis nekādu spiedienu nedz no virsprokurora, nedz ģenerālprokurora vai kur nu vēl no kādiem politiķiem," norādīja Urbāns. Viņš atzina, ka būtu pareizi apgalvot, ka viņam ir citādāks pierādījumu vērtējums un arī periodā kopš atcelts iepriekšējā prokurora lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu iegūti arī jauni pierādījumi.

Tāpat viņš pauda, ka viņa ieskatā ar Juraša darbībām ir radīts kaitējums.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 24. janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nepieņēma lēmumu par deputāta Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja, ka komisija lēma turpināt sēdi otrdien, 29. janvārī. Tas saistīts ar to, ka ir daudz izvērstu jautājumu, kuriem seko tikpat izvērstas atbildes.

Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Saeimai dokumentus, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Jurašu.

Jau ziņots, ka Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP). ĢenerālprokuratūrasSevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.

Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi.

Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu "Ir" un Latvijas televīziju. Atbilstoši kārtībai Jurašs, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu, pats nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.

Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša paziņojumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja VDD, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.

Iepriekš Jurašs norādījis, ka, viņaprāt, "sabiedrības informēšana par pastāvošo problēmu bija galējais un arī efektīvākais veids, kā panākt atbilstošu rīcību". "Uzsveru, ka informāciju sabiedrībai darīju zināmu labticīgi, uzskatot to par savu kā KNAB amatpersonas pienākumu, Tikai pēc informācijas izpaušanas sabiedrībai tika sākta informācijas pārbaude un kriminālprocess," skaidrojis politiķis, paužot pārliecību, ka bijis trauksmes cēlājs. "Tiesiskās valstīs trauksmes cēlājiem tiek nodrošināta valsts aizsardzība, un tāpēc arī Latvijā nav pieļaujams, ka pret trauksmes cēlājiem tiek izvērstas represijas," iepriekš norādīja politiķis.

Savukārt pati JKP vēl publiski nav atklājusi plānus, kā balsos jautājumā par sava partijas biedra izdošanu. .

Source

www.DELFI.lv

Tags

Drošības policija Ģenerālprokuratūra KNAB Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form