Protestējot pret Ieroču aprites likuma strīdīgo normu, apsver vēršanos Satversmes tiesā
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Vairākas nevalstiskās organizācijas, kuras iestājas pret nu jau izsludinātā Ieroču aprites likuma normu ļaut pusaudžiem no 16 gadu vecuma medībās lietot šaujamieročus, sola cīņu turpināt un apsver iespēju to apstrīdēt Satversmes tiesā, portālam "Delfi" atzina biedrībā "Latvijas ainavas".

Šo organizāciju ieskatā likuma pieņemšanas un izvērtēšanas procesuālā kārtība esot bijusi neatbilstoša, turklāt vecuma cenza pazemināšana šaujamieroču izmantošanai medībās Latvijā pēc būtības nav samērīga no racionālā viedokļa. Tā izskatīšanas gaitā likumprojekta strīdīgo normu par ļaušanu pusaudžiem šaut medībās pavadīja virkne iebildumu gan no valsts iestādēm – Tiesībsarga biroja, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, gan arī daudzām nevalstiskajām organizācijām. Ar to paustajiem iebildumiem var iepazīties šeit.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis jauno Ieroču aprites likumu izsludināja trešdien, 27. martā, nepilnas divas nedēļas pēc tam, kad to galīgajā lasījumā 14. martā atbalstīja Saeima.

Tajā pat dienā, kad likums bija izsludināts "Latvijas Vēstnesī", Valsts prezidenta kanceleja saņēma astoņu nevalstisko organizāciju iesniegtu kopīgi parakstītu vēstuli Valsts prezidentam ar lūgumu neizsludināt Saeimā pieņemto likumu, iebilstot pret normu, kas ļaus arī 16 gadus veciem pusaudžiem medībās izmantot medību ieroci ar vecāku vai likumisko pārstāvju rakstisku piekrišanu un Valsts policijas atļauju tiešā ieroča īpašnieka klātbūtnē.

Vēstules parakstītāji ir nodibinājums "Dardedze", biedrība "Skalbes", biedrība "Centrs Marta", Latvijas Cilvēktiesību centrs, Latvijas Psihoterapeitu biedrība, Latvijas Skolu psihologu asociācija, biedrība "Latvijas ainavas" biedrība "Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrība".

Šo nevalstisko organizāciju "2019.gada 26.marta lūgums Valsts prezidentam neizsludināt Saeimas 2019.gada 14.martā pieņemto Ieroču aprites likumu un prasīt tā otrreizēju caurlūkošanu tika saņemts 2019.gada 27.martā, kas ir pēc Latvijas Republikas Satversmē noteiktā termiņa," portālam "Delfi" norāda Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Laura Jansone.

Kā to paredz Latvijas Republikas Satversmes 69.pants, Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Tādējādi Valsts prezidents Saeimas 14.martā pieņemto Ieroču aprites likumu izsludinājis 27.martā un likums stāsies spēkā 10.aprīlī, informēja Valsts prezidenta kanceleja.

Nevalstisko organizāciju ieskatā, strīdīgā norma neatbilst Eiropas Savienības direktīvas 2017/853 ieviešanas mērķim Ieroču aprites likumā un sabiedrības interešu mērķim. Turklāt ir pamats uzskatīt, ka likuma pieņemšanas un izvērtēšanas procesuālā kārtība ir bijusi neatbilstoša. Būtiski, ka likumā iekļautā norma atļaut medībās šaut dzīvniekus nepilngadīgām personām Saeimā trešajā lasījumā atbalstīts vien ar 37 Saeimas deputātu balsīm, norāda vēstules iesniedzēji.

Vēstulē Valsts prezidentam viņi arī atsaucas uz Satversmes tiesas priekšsēdētāju Inetu Ziemeli, kura norādījusi, ka tiesību aktiem jāatbilst sabiedrības interešu mērķim un jābūt samērīgiem ar izvirzīto leģitīmo mērķi. Viņa tā atzinusi, skaidrojot sabiedrībā interesi raisījušo un medijos apspriesto nule Satversmes tiesas pasludināto spriedumu lietā par valsts un pašvaldību institūciju darbinieku algu publiskošanas kārtību, kas atzīta par neatbilstošu tā izvērtēšanas procesuālās kārtības Saeimā neatbilstības dēļ. Satversmes tiesas priekšsēdētāja toreiz uzsvērusi – Latvijas sabiedrībai ir tiesības saņemt likumīgu likumu, nosaucot to par sabiedrības primārajām tiesībām.

"Vadošo mednieku organizāciju Ieroču aprites likumā iekļautais priekšlikums mazināt vecuma cenzu šaujamieroču izmantošanai valstī nenodrošina Latvijai saistošās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/853 mērķa sasniegšanu," uzsver vēstules autori. Direktīvas pārņemšanas mērķis ir aizvien pieaugošā terorisma draudu, attiecīgi sabiedrības drošības apdraudējuma novēršana, un atbilstoši arī Latvijas ieroču aprites nosacījumu harmonizācija ar citām ES dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm. Līdz ar to galvenais mērķis ir sabiedrības drošība un apdraudējuma risku mazināšana Eirozonas valstīs.

"Attiecīgi ES tiesību akts pēc būtības paredz ieviest stingrākas prasības šaujamieroču kontrolē un apritē. Taču mednieku organizāciju priekšlikums mainīt vecuma cenzu šaujamieroču izmantošanā medībās Latvijā gluži pretēji – paredz mīkstināt prasības ieroču apritē Latvijā," norāda vēstules autori. Viņuprāt, viens no būtiskākajiem argumentiem pret šo normu ir nedemokrātiskais interešu līdzsvars: vienā pusē lielākā daļa sabiedrības, otrā – pārsimt cilvēku.

Jau vēstīts, neilgi pirms Ieroču aprites likuma pieņemšanas Saeimā intervijā portālam "Delfi" bijusī Satversmes tiesas tiesnese, kādreizējā Saeimas deputāte un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne atzina, ka uz trešo lasījumu priekšlikuma redakcijā bija būtiski uzlabojumi. Tomēr, viņas ieskatā, joprojām publiski neesot pieejama pietiekama argumentācija par tā ietekmi uz pusaudžiem, un labai likumdošanas praksei neatbilst tas, ka likumdevējs neņem vērā būtiskus tiesībsarga un citu institūciju iebildumus.

"Satversmes tiesas prakse liecina, ka tiesa, redzot, ka likumprojekts nav pieņemts pienācīgā kārtībā, var to atzīt par neatbilstošu Satversmei," sacīja Čepāne.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Centrs "Dardedze" Eiropas Savienība Labklājības ministrija Raimonds Vējonis Saeima Satversme Satversmes tiesa Valsts policija Valsts prezidents Veselības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form