Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka pozitīvi vērtē Saeimas komisijā rasto kompromisu par trešo personu iesaistīšanos pirmsvēlēšanu aģitācijā, tomēr nav pārliecināta par to, ka šis jautājums tiks noregulēts līdz pašvaldību vēlēšanu aģitācijas sākumam, jo šim regulējumam jābūt sakārtotam līdz nākamā gada vidum un ideālajā gadījumā likumprojekts trešajā lasījumā Saeimā būtu jāpieņem jau šogad.
Kā stāstīja Kažoka, joprojām šajā regulējumā ir vairāki precizējami jautājumi, kuros nav skaidra kompromisa.

Piemēram, viens no būtiskākajiem neatrisinātajiem jautājumiem ir par sankcijām, kas trešajām personām varētu tikt piemērotas šo ierobežojumu pārkāpšanas gadījumā. Nepieciešams arī noregulēt to, lai medijos objektīvi tiktu atspoguļota informācija par priekšvēlēšanu kampaņu cenām, nesimpatizējot vienai vai otrai partijai.

Tāpat jāiezīmē arī savlaicīgās kontroles mehānisms, kas ļautu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam gadījumos, kad tiek pārkāpti priekšvēlēšanu kampaņu "griesti", uzreiz iejaukties un aizliegt attiecīgo reklāmu turpmāku pārraidīšanu.

Tomēr Kažoka par apsveicamu uzskata deputātu apņēmību sakārtot savu konkurences vidi, par ko liecina tas, cik daudzos jautājumos jau rasts kompromiss un vairāki vienbalsīgi pieņemtie lēmumi, kā, piemēram, ierobežot trešo personu izdevumus priekšvēlēšanu aģitācijai 15 minimālo algu apmērā.

Protams, pastāv iespēja, ka pēc partiju lūguma trešās personas izvietotu reklāmas šīs summas apmērā, un, ja šo reklāmu būtu daudz, tām varētu būt ietekme uz vēlēšanu rezultātiem, norādīja Kažoka, vienlaikus atzīstot šādu scenāriju par mazticamu, jo publiskajā telpā šāda reklamēšanās būtu viegli pamanāma un par šādu summu apjomīgu reklamēšanos nav iespējams īstenot.

Piektdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstīja sagatavotos grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām".

Grozījumi paredz, ka raidorganizācijām un preses izdevumiem līgumi par priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu būs jāslēdz tieši un nepastarpināti ar politiskajām organizācijām, to apvienībām, atsevišķiem deputātu kandidātiem vai to pilnvarotām personām.

Katras preses izdevumā publicētas priekšvēlēšanu aģitācijas gaitā būs jānorāda, kura politiskā organizācija vai to apvienība vai kurš deputāta kandidāts šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājuši.

Savukārt raidorganizācijām un preses izdevumiem pēc līguma noslēgšanas par priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma noslēgšanas par to būs jāinformē KNAB. Kārtību, kādā jāsniedz minētais paziņojums, kā arī paziņojuma saturu un veidlapu noteiks Ministru kabinets.

Ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistītām personām ir tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.

Likuma izpratnē "trešā persona" ir ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistīta fiziska vai juridiska persona vai reģistrēta to apvienība, kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju.

Par "trešās personas" aģitāciju nav uzskatāma priekšvēlēšanu aģitācija, kuru veic politiskā organizācija vai to apvienība, kura iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus, šādas politiskās organizācijas vai to apvienības biedrs vai deputātu kandidāts. Deputāts Māris Kučinskis (TP) gan iebilda, ka "uz priekšvēlēšanu aģitācijas 120 dienām nevar visus partijas biedrus ieslēgt būrī", arī Sergejs Dolgopolovs (SC) norādīja, ka "cilvēki cirkulē starp partijām, bet biedru pārreģistrācija notiek reti". Savukārt "Providus" pārstāve Iveta Kažoka pieļāva, ka partija, kas būs iztērējusi visu priekšvēlēšanu līdzekļu limitu, varētu likt daļai savu biedru reklamēt partiju kā "trešajām personām".

Veikt priekšvēlēšanu aģitāciju būs aizliegts kapitālsabiedrībām, kurās vairāk nekā 1% kapitāla daļu pieder valstij, pašvaldībām vai citām publiskām personām.

"Trešā persona" priekšvēlēšanu aģitācijai varēs izlietot summu, kas nepārsniedz 15 minimālo algu apmēru.

Raidorganizācijām vismaz 150 dienas pirms vēlēšanām būs jānosūta Nacionālajai radio un televīzijas padomei informācija par aģitācijas raidlaiku izcenojumu, bet preses izdevumiem par saviem aģitācijas izvietošanas izcenojumiem tādā pašā termiņā būs jāinformē KNAB.

Ja priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā KNAB konstatēs, ka politiskā organizācija vai to apvienība ir pārkāpusi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, KNAB priekšnieks par to informēs attiecīgo politisko organizāciju. "Pārkāpuma novēršana neatbrīvo no likumā noteiktās atbildības," teikts likumprojektā. KNAB varēs aizliegt partijai, kura pārtērējusi limitu, turpmāk veikt priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu.

Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācija radio, televīzijā, publiskās vietās un preses izdevumos būs aizliegta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!