19:00 Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) svētdien vakarā apkopotā informācija liecina, ka sestdienas referendumā piedalījušies 71,12 procenti balsstiesīgo.
12:15 Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Konstantīns Kosačovs uzskata, ka Latvijā notikušais referendums ir tā iniciatoru panākums.
10:10 Valodas referendumā piedalījies rekordliels pilsoņu skaits, kuri atrodas ārzemēs.
9:30 Apkopotie rezultāti no visiem 1035 vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai par nobalsojuši 24,88% vēlētāju, bet pret – 74,8%.
9:28 Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš ir pateicīgs tiem, kas iestājās par latviešu valodu, taču tagad esot pienācis laiks konstitūcijas pamatu nostiprināšanai.
8:38 Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neuzskata, ka valstī varētu sākties šķelšanās starp latviešiem un krieviem.
7:58 Svētdien no rīta apkopotaie rezultāti parādīja, ka referendumā piedalījušies 70,73% jeb gandrīz 1,093 miljoni balsstiesīgo pilsoņu. Līdz šim apkopoti jaunākie dati par 1014 no 1035 iecirkņiem.
02:45 Latvijas galvaspilsētā Rīgā sestdien notikušajā tautas nobalsošanā gandrīz 40% vēlētāju pauduši atbalstu otras valsts valodas statusa piešķiršanai krievu valodai, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie rezultāti.
02:35 Vidzemē pret izmaiņām Satversmē nobalsojuši 87,98% vēlētāju
02:15 Apkopotie rezultāti 1001 no 1035 vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai par nobalsojuši nedaudz mazāk kā 25% vēlētāju, bet pret – gandrīz 75%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Par valsts valodas statusu krievu valodai nobalsots 263 948 jeb 24,95% no līdz šim saskaitītajiem biļeteniem, bet pret – 790 392 jeb 74,72%.
02:10 Latgalē vairāk nekā puse referenduma dalībnieku jeb 55,6% nobalsojuši par izmaiņām Satversmē, kas nostiprinātu krievu valodas statusu.
1:51 Pēc "krievu valodas referenduma" nepieciešams īstenot sabiedrības saliedēšanas programmu, kam varētu līdzēt arī tādi "labas gribas žesti", kā, piemēram, pareizticīgo Ziemassvētku pasludināšanu par svētku dienu vai automātiska pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, uzskata Zatlera Reformu partijas (ZRP) priekšsēdētājs Valdis Zatlers.
01:50 CVK līdz pulksten 00:15 apkopoja datus par 981 no 1035 iecirkņiem, un tie liecina, ka par krievu valodas statusu nobalsojuši 185 727 pilsoņu jeb 25,06% no apkopotajām balsīm, bet pret – 74,62%..
1:30 Tautas nobalsošanā par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai 87,42% Zemgales vēlētāju pauduši noraidošu attieksmi pret šo ierosinājumu.
01:15 Kurzemes vēlētāji sestdien notikušajā "valodas referendumā" ir pārliecinoši nobalsojuši pret divvalodību Latvijā. Kopumā Kurzemē tautas nobalsošanā piedalījušies 145 250 vēlētāju. Pret Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu, nobalsojuši 132 708 jeb 91,37% Kurzemes vēlētāju, bet par bija tikai 12 282 jeb 8,46% balsotāju, liecina CVK dati pēc rezultātu apkopošanas visos 155 Kurzemes iecirkņos. 247 jeb 0,17% vēlēšanu zīmju bija nederīgas.
1:05 Pēc referenduma būtu svarīgi panākt, lai Latvijas sabiedrība nedalītos tajos, kas balsoja "par" un "pret", bet gan veidotos dialogs, savukārt citu referendumu rosināšana šobrīd nebūtu pareiza rīcība, uzskata apvienības "Saskaņas centrs" (SC) priekšsēdētājs un Rīgas mērs Nils Ušakovs.
0:48 Referendums ir jāuzskata par provokāciju, ko apliecina "dīvainās sakritības" pēdējās dienās pirms tautas nobalsošanas, taču balsošanas rezultāti liecina, ka vēlētāji tai nepakļāvās, uzskata Saeimas spīkere, apvienības "Vienotība" vadītāja Solvita Āboltiņa.
0:29 Zilupes novadā sestdien notikušajā "valodas referendumā" 90,25% Latvijas pilsoņu ir pauduši atbalstu divvalodībai Latvijā.
0:18 Latvijas pilsoņi, kas "valodas referendumā" balsoja Krievijā, ir pauduši pārliecinošu atbalstu otras valsts valodas statusa piešķiršanai krievu valodai.
0:10 Lielā aktivitāte "krievu valodas referendumā" ir saprotama, jo tas bija jautājums par valsts pamatiem, un, ja balsojums pret krievu kā otro valsts valodu būs nospiedošā pārsvarā, tas būšot tulkojams kā iedzīvotāju mandāts politiķiem īstenot latvisku politiku, portālam "Delfi" sestdienas vakarā pauda Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
23:45 Vienam no tā dēvētā "valodu referenduma" ierosinātājiem Vladimiram Lindermanam pagaidām nav konkrētu plānu aktivitātēm pēc tautas nobalsošanas, taču viņš cer, ka sāksies dialogs, un ir pārliecināts, ka krievu valodā runājošie iedzīvotāji "turpinās cīņu par vienādām tiesībām".
23:00 Tautas nobalsošana par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai sestdien pagājusi "pietiekami konstruktīvā gaisotnē" un bez būtiskiem incidentiem, sestdien vakarā pēc iecirkņu slēgšanas intervijā Latvijas Televīzijai atzina Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars.
22:15 Sestdien notikušajā tā dēvētajā valodas referendumā kopumā piedalījušies 70,49% jeb gandrīz 1,089 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, un lai gan balsotāju aktivitātes rekords nav pārspēts, šajā referendumā piedalījies lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
22:15 Sestdien plkst.22:00 ir slēgti visi vēlēšanu iecirkņi Latvijā un līdz ar to ir noslēgusies tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz piešķirt otras valsts valodas statusu krievu valodai.
21:49 Divi ar Krievijas prezidenta rīkojumu ieceltas organizācijas pārstāvji vēlējušies novērot valodas referendumu Latvijā. Taču, tā kā Latvijai nav skaidrs, ko viņi pārstāv, Ārlietu ministrija (ĀM) nav varējusi rekomendēt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) viņus pieņemt kā novērotājus.
20:42 Zviedrijas mediji prognozē, ka Latvijā krievu valoda netiks ieviesta par otru valsts valodu.
20:18 Līdz pulksten 20 tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu Latvijā, piedalījušies 981 908 jeb 63,55 procenti balsstiesīgo pilsoņu.
20:05 Kā uzskata Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais, tad referendums par otru valsts valodu Latvijā emigrējušajiem Latvijas valstspiederīgajiem pirmoreiz liek sajusties vajadzīgiem savai valstij.
19:09 Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šodien referendumā nobalsojis par krievu valodu kā otro valsts valodu, lai tā norādītu uz pastāvošajām problēmām integrācijas politikā.
18:24 Vēlētāju lielās aktivitātes dēļ Frankfurtes Vēlēšanu komisijai nācies kopēt vēlēšanu zīmes.
18:04 Latvijas vēstniecībā Londonā iekārtotajā vēlēšanu iecirknī ir milzīga balsotāju aktivitāte, un rindā jāstāv aptuveni stundu.
17:14 Vēlētāju aktivitāte sestdien notiekošajā tautas nobalsošanā par otras valsts valodas satusa piešķiršanu krievu valodai līdz plkst.16:00 pārspējusi pēdējo gadu referendumus un Saeimas ārkārtas vēlēšanas.
16:24 Referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu iniciators Vladimirs Lindermans cer uz 300 000 balsotāju "par" un sola cīņu turpināt ar jaunām akcijām.
16:14 No pulksten 7 līdz 16 tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu Latvijā, piedalījušies 776 442 jeb 50,25 procenti balsstiesīgo pilsoņu
15:44 Pie Latvijas vēstniecības Tallinā sestdien demonstrācijā pulcējušies pāris desmiti cilvēku, lai paustu atbalstu latviešu kā vienīgajai valsts valodai Latvijā.
15:43 Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars līdzšinējo tautas nobalsošanas apmeklētību pielīdzina drīzāk vēlēšanu, nevis referendumu aktivitātei.
15:41 Protesta akciju pret grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" dalībnieki valodu referendumā balsojuši pēc savas iekšējās pārliecības.
15:40 Valsts policijas (VP) darbiniekiem šajā referendumā bijuši tikai divi izsaukumi, viens no tiem bijis iereibušu apmeklētāju savaldīšanai Skrīveros.
15:30 Veiktajā vēlētāju aptaujā noskaidrojās, ka gandrīz katrs pilsonis referendumā piedalās dažādu iemeslu dēļ.
15:20 Atraktīva balsošana sestdien notiek kongresu namā, kur savu izvēli izdarīt ieradušies, ne tikai sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet arī korporāciju pārstāvji. Viņi tur bez balsošanas arī nedaudz uzdziedāja.
14:42 Austrālijā lielākā daļa balstiesīgo nobalso pret grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu Latvijā.
14:20 Fotoreportāža: ieslodzītie piedalās referendumā.
14:03 Referendumā piedalījās arī Valdis Zatlers, kurš iedzīvotājus aicināja neturēt ļaunu prātu pret krieviem, bet krievus - nesekot 'maldu līderiem'.
13:33 Savu viedokli tautas nobalsošanā vēlas paust arī 90 procenti ieslodzīto.
12:50 Arī Dižstendes ļaudis šodien dodas uz Mundigciemu, lai piedalītos referendumā.
12:34 Prieku par vēlētāju lielo aktivitāti pauduši vairāki politiķi, taču viņi pagaidām izvairījās no jebkādām prognozēm par referenduma rezultātu.
12:13 Pirmajās piecās referenduma stundās piedalījušies 414 477 jeb 26,82 procenti balsstiesīgo pilsoņu.
11:51 Latviešu valodu atbalstīja arī premjers Valdis Dombrovskis, kurš uzsvēra, ka pēc tautas nobalsošanas jādomā par izmaiņām integrācijas un naturalizācijas politikā.
11:44 Liela vēlētāju aktivitāte novērojama Rēzeknē, kur cilvēki neskatoties un -25 grādu lielo salu devās izdarīt savu izvēli.
11:24 Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš šobrīd ir vizītē Polijā, referendumā atbalstījis latviešu valodu.
09:34 Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars pirmās balsošanas stundas aktivitāti nosauc par diezgan tradicionālu.
08:35 Pirmajā balsošanas stundā piedalījušies 25 200 jeb 1,63 procenti balsstiesīgo pilsoņu.
Likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. Tāpat saskaņā ar grozījumiem arī Saeimas deputāta zvērestā būtu jāsola stiprināt "kā latviešu, tā krievu valodas kā vienīgās valsts valodas", un no konstitūcijas tiktu izslēgta norma, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.
Tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?". Iespējamie atbilžu varianti ir "Par" un "Pret".
Ja vēlētājs atbalsta izmaiņas Satversmē, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu, tad viņam tautas nobalsošanas zīmē jāatzīmē atbilde "Par". Ja vēlētājs ir pret grozījumiem Satversmē un neatbalsta valsts valodas statusa noteikšanu arī krievu valodai, tad viņam tautas nobalsošanas zīmē jāatzīmē atbilde "Pret". Ja zīmē būs atzīmētas abas atbildes vai nebūs atzīmēta neviena, balsojums būs nederīgs.
Kopumā Latvijā būs pieejami 950, bet ārvalstīs ‒ 85 vēlēšanu iecirkņi, kas būs atvērti no plkst.7 līdz 22 pēc vietējā laika. Tiesības piedalīties referendumā ir balsstiesīgajiem Latvijas Republikas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos tautas nobalsošanā vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.
Referendums notiek, jo biedrības "Dzimtā valoda", kuras līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs, iniciētajā parakstu vākšanā par Satversmes grozījumiem tika savākti vairāk nekā 183 tūkstoši parakstu. Tāpēc likumprojekts tika iesniegts Saeimā, kur parlaments to vienprātīgi noraidīja – "Saskaņas centra" (SC) frakcija pirms balsojuma atstāja zāli.
Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) arī pēc Satversmes grozījumu noraidīšanas bija jāizsludina par tiem tautas nobalsošana. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK mēģināja apturēt referendumu, apstrīdot tā likumību Satversmes tiesā (ST). ST nolēma <="" p="">
Pēc tam gan konstitucionālās sūdzības iesniedzēji, gan citi Saeimā pārstāvētie spēki, izņemot SC, izplatīja aicinājumus piedalīties referendumā un balsot pret Satversmes grozījumiem. Savukārt SC oficiālā pozīcija esot, ka tā aicina visus piedalīties referendumā un balsot "pēc sirdsapziņas", tomēr vairāki tās līderi paziņojuši, ka solidarizēsies ar saviem vēlētājiem un referendumā balsos par grozījumiem, jo uzskata, ka referendums patiesībā neesot par otru valsts valodu, bet gan protests pret politisko un ekonomisko situāciju. Tāpat izskan arī sabiedrisku aktīvistu aicinājumi referendumā piedalīties, iemetot urnā biļetenu bez atzīmētas atbildes, tā vietā uzrakstot virsū tam savu vēstījumu pasaulei.