PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisija sadarbosies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kuri darbu pie padomju okupācijas režīma radīto seku aprēķināšanas veikts jau kopš deviņdesmitajiem gadiem.
PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai izveidotā komisija piektdien iepazinās ar Ārlietu ministrijas iegūto informāciju par Lietuvas, Igaunijas un Polijas pieredzi līdzīgu jautājumu risināšanā. Turklāt, kolēģi pauduši gatavību sadarboties ar Latvijas speciālistiem.

Komisija vienojās jau tuvākajā laikā doties uz Lietuvu un Igauniju, lai klātienē tiktos ar kaimiņvalstu speciālistiem, iepazītos ar viņu izstrādāto metodoloģiju un uzzinātu citu informāciju.

Komisijas tikšanās laikā tika pārrunātas iespējas apzināt Krievijas teritorijā esošos Latvijas iedzīvotāju masu apbedījums, kaimiņvalsts arhīvos esošo informāciju, tajā skaitā – ziņas par deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā vēstures arhīvu speciālisti uzvēra, ka ik gadus iegūt informāciju no galvenajiem Krievijas arhīviem kļūst sarežģītāk.

Komisijas sēdē pieaicinātā Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa informēja par šīs institūcijas rīcībā esošo informāciju saistībā ar komisijas uzdevumu. Sarunas laikā tika secināts, ka pilnīgas informācijas ainas iegūšanai nepieciešami kā finanšu resursi, tā cilvēkresursi.

Bez tam, komisijas locekļi uzsvēra, ka īpaša vērība jāvelta Latvijā esošās informācijas apzināšanai, analīzei un mūsu valsts institūciju sadarbības koordinēšanai, lai veiktu Ministru kabineta uzdoto darbu.

Komisija vienojusies, ka tālākas zaudējumu aprēķināšanas metodoloģijas izstrādei tiks izmantota profesora Modra Šmuldera savulaik radītā sistēma. Plānots jau tuvākajā laikā šo materiālu nosūtīt Ekonomikas un Finanšu ministrijām atzinumu sniegšanai, aģentūra LETA uzzināja Valsts kancelejas komunikāciju departamentā.

Sēdē pārrunātas iespējas apzināt Krievijas teritorijā esošos Latvijas iedzīvotāju masu apbedījumus, kaimiņvalsts arhīvos esošo informāciju, tajā skaitā - ziņas par deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem. Vēstures arhīvu speciālisti gan uzsvēruši, ka ik gadus kļūst sarežģītāk iegūt informāciju no galvenajiem Krievijas arhīviem.

Komisijas sēdē pieaicinātā Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa pastāstījusi par šīs institūcijas rīcībā esošo informāciju.

Sarunas gaitā secināts, ka pilnīgas informācijas ainas iegūšanai nepieciešami gan finanšu resursi, gan cilvēkresursi. Komisijas locekļi uzsvēra, ka īpaša vērība jāvelta Latvijā esošās informācijas apzināšanai, analīzei un valsts institūciju sadarbības koordinēšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!