Foto: LETA

Veicot mašīniekārtu – vertikālo un diagonālo cēlējplatformu, kas paredzētas personu ar kustību traucējumiem pārvietošanai, – atbilstību vides piekļūstamības prasībām pārbaudi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis, ka neviena no pārbaudītajām vertikālajām iekārtām neatbilst izvirzītajam mērķim un nepilda paredzētās funkcijas.

Kā portālu "Delfi" informēja PTAC, pirms pārbaudes tika izveidotas detalizētas cēlējplatformu pārbaudes lapas, kā arī iesaistīti personas ar invaliditāti pārstāvošās organizācijas "Apeirons" pārstāvji.

Kopumā pārbaudītas desmit vertikālās cēlējplatformas, kas uzstādītas laikā no 2009. gada līdz 2016. gadam un atrodas pie tiltu pārvadiem, gājēju tuneļiem, paredzētas pasažieriem patstāvīgai lietošanai un nav reģistrētas Bīstamo iekārtu reģistrā (BIR). Papildus tika veiktas pārbaudes arī divām diagonālajām cēlējplatformām, kas uzstādītas pie publiskām ēkām.

Ņemot vērā pārbaudēs konstatēto neatbilstību īpatsvaru, proti, vertikālajām cēlējplatformām 100% gadījumu, tai skaitā arī vides piekļūstamības neatbilstību, PTAC vērš uzmanību un informē, ka cēlējplatformu uzraudzība tiks turpināta.

Neatbilstību cēlonis 50% gadījumu no visām konstatētajām neatbilstībām ir iekārtu neatbilstoša uzturēšana, 17% gadījumu – neatbilstošs iekārtas tehniskais izpildījums, kā arī salīdzinoši liels īpatsvars – 33% – ir neatbilstoši būvniecības risinājumi, kas izstrādāti būvniecības procesa ietvaros. To vidū, piemēram, neatbilstoši izbūvētas šahtas, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt platformas apstāšanās līmeņa precizitāti vai sliekšņa augstumu, vai to, ka iekārtas pieejas laukumā ir droša vide manevrēšanai.

Veicot diagonālo cēlējplatformu pārbaudes, vienā no tām neatbilstības netika konstatētas, savukārt otrā cēlējplatforma nebija lietošanas kārtībā un to drīzumā plānots demontēt, lai tās vietā uzstādītu jaunu. Šajā gadījumā gan esot nodrošināta iespēja izmantot citu cēlējplatformu.

Konstatētās neatbilstības visvairāk ietekmē tieši neaizsargātu un ļoti neaizsargātu lietotāju grupas, proti, personas ar kustību traucējumiem, kas pārvietojas ratiņkrēslā vai izmanto kustību palīglīdzekļus, personas gados, kā arī personas ar bērnu ratiņiem, skaidro PTAC.

Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem joprojām mēdz būt sarežģīti iekļauties sabiedrībā, justies neatkarīgiem un kvalitatīvi pavadīt laiku ārpus mājas ne tikai aizspriedumu dēļ, bet arī vides pieejamības problēmu dēļ.

Viens no biežāk sastopamajiem risinājumiem, lai nodrošinātu pieejamību cilvēkiem ar dažādiem kustību traucējumiem, ir vertikālās cēlējplatformas. Taču nu konstatēts, ka neviena no pagājušajā gadā pārbaudītajām platformām tā arī neatbilst izvirzītajam mērķim.

Iztirzātāk iezīmējot neatbilstību būtību, PTAC uzskaita virkni nepilnību, tostarp neesoši abpusējie saziņas līdzekļi palīdzības izsaukšanai iesprostošanas gadījumā, kā arī platformas ārkārtas apturēšanas spiedpogas (STOP) neatbilstoša darbība.

Tāpat uzskaitīti: vadības un avārijas trauksmes spiedpogu simboli nav taktilā izpildījumā vai nepietiekams izvirzījuma augstums, neatbilstošs sliekšņa augstums, nelīdzens priekšlaukums, nav vai ir apgrūtināta durvju roktura, stāva spiedpogu aizsniegšana, šķēršļi ar asām šķautnēm, kā arī režģa iesegums nenovērš kustību palīglīdzekļu iesprūšanu.

Konstatēts arī neatbilstošs izpildījums ekspluatācijai āra apstākļos, gadījumi, kur piekļūstamības zīme izvietota uz iekārtām, kas neatbilst piekļūstamības prasībām, kā arī neatbilstoša vai neesoša kā tāda ieejas aizsardzība pret nokrišņiem.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa uzsver, ka centrs turpinās veikt uzraudzības procesus, lai sekmētu vides pieejamības atbilstību un uzlabošanu visām sabiedrības grupām.

Centra izcelto nepieciešamības pēc vides pieejamības pamatojumu stiprina arī "Apeirons" valdes priekšsēdētāja Ivara Baloža paustais, ka pieejamas vides nodrošināšanā svarīga ir katra detaļa. Īpaši būtiska esot arī risinājuma kvalitāte.

"Pirmkārt, jādomā par to, lai risinājums būtu ērts cilvēkiem, viegli lietojams un saprotams un lai uz to varētu paļauties, tāpēc noteikti nevajadzētu pielietot zemākās cenas principu. Otrkārt, ļoti svarīgs ir uzraudzības un ekspluatēšanas process, lai uzstādītajiem risinājumiem nodrošinātu regulāras apkopes," skaidro Balodis.

BIR dati liecina, ka uz šo brīdi reģistrā ir 134 vertikālās cēlējplatformas, savukārt diagonālajām cēlējplatformām likums "Par Bīstamo iekārtu uzraudzību" nav piemērojams, tāpēc tās netiek reģistrētas BIR.

Vides pieejamība ir svarīgs aspekts, par ko jāatceras, gan plānojot, gan projektējot, gan uzturot dažāda veida publiskās ēkas, akcentē PTAC. Jautājums par vides pieejamību padziļinātāk apspriests arī šī gada 1. martā PTAC rīkotā vebinārā. Tieši tur PTAC pārstāvji informējuši par pārbaužu rezultātiem un biežāk sastopamajām neatbilstībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!