Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi savu 2020. gada ziņojumu par Latviju. Tajā uzsvērta administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamība, kā arī analizēta pašreizējā situācija un izteiktas prognozes, ja reforma netiktu īstenota, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
"Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas ziņojumu, kas vēlreiz apliecina administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību, ziņojumā teiktais apstiprina arī ministrijas pētījumos minētās prognozes un reformas nepieciešamībai izteiktos argumentus," sacījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
"Administratīvi teritoriālā reforma mazinās nevienlīdzību starp pašvaldībām, nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, iespēju saņemt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus pakalpojumus, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus sekmīgākai pašvaldību attīstībai. Saņemtais ziņojums ir vērtīgs dokuments arī Saeimas deputātiem, skatot likumprojektu un virzot to uz otro balsojumu Saeimā, viņiem skaidri jāapzinās sava atbildība pārdomātu lēmumu pieņemšanā visu Latvijas iedzīvotāju interesēs," turpina Pūce.
EK ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības ar lielāku kapacitāti un iespējām sniegt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus. Reformas mērķis ir dot iespēju pašvaldībām sniegt labākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, atzīts EK ziņojumā. Tāpat ziņojumā minēts, ka pašvaldību reforma uzlabos investīciju vidi, panākot ietaupījumus un efektīvāku resursu sadali.
EK ziņojumā atzīts, ka pašvaldību apvienošana lielākās teritorijās ar lielāku iedzīvotāju skaitu varētu veicināt reģionālo attīstību, stimulēt racionālu budžeta līdzekļu izmantošanu un samazināt vietējās pārvaldes administratīvās izmaksas, kā arī mazināt reģionālās atšķirības izglītības un sociālo pakalpojumu kvalitātē, radīt vairāk darbavietu un tādējādi samazināt emigrāciju.
Ziņojumā minēts, ka pastāvošā pašvaldību sistēma ar iedzīvotāju skaita ziņā neviendabīgu iedalījumu ar laiku tikai vēl vairāk pastiprinātu teritoriālās atšķirības un negatīvās sociālekonomiskās tendences.
Pašlaik Latvijā ir 119 pašvaldības, vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir 8 460, bet gandrīz 60% pašvaldību ir mazāk nekā 8000 iedzīvotāju. Paredzams, ka bez reformas vidējais iedzīvotāju skaits vienā pašvaldībā līdz 2040. gadam samazināsies līdz 7200.
Tāpat EK ziņojumā secināts, ka mazajās pašvaldībās to teritorijā iedzīvotājiem nav pieejamas pietiekamas nodarbinātības iespējas, tajās ir ierobežotas iespējas saņemt publiskos pakalpojumus. Tāpat mazās pašvaldības arī tērē lielākus līdzekļus pašvaldības administrācijas izdevumiem, rēķinot attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Līdz ar to iespējas, piemēram, investēt ekonomikas attīstībā, ir ierobežotas. Turklāt nelielo pašvaldību nodokļu ienākumi uz vienu cilvēku ir par 10-20% zemāki nekā lielākās pašvaldībās. Komisija vērš uzmanību, ka nelielajās pašvaldībās ir grūtības piesaistīt un noturēt augsti kvalificētu darba spēku.
Ņemot vērā pašreizējās negatīvās demogrāfiskās tendences, sociālie izdevumi prasīs aizvien lielāku pašvaldību budžeta daļu, minēts komisijas ziņojumā, uzsverot, ka darba meklējumos iedzīvotāji arvien vairāk pārcelsies tuvāk attīstības centriem un reģioniem.
Kā būtiska problēma ziņojumā minēta mazāko pašvaldību atkarība no dotācijām un transfertiem. EK uzskata, ka tas neveicina godīgu un produktīvu konkurenci. Kā piemērs tiek minēta izglītības joma, kur konkurence notiek nevis par izglītības kvalitāti, bet gan par skolēnu skaitu.
Tāpat EK ziņojumā minēts, ka līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu nepieciešamas reformas arī citās jomās, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, nepieciešami ieguldījumi ceļu tīkla sakārtošanai jaunveidojamajās teritorijās.
Latvijas valdība administratīvi teritoriālo reformu noteikusi kā vienu no savām prioritātēm, paredzot virkni pasākumu, kas ļaus veiksmīgāk pašvaldībām uzsākt darbu jaunajās teritorijās.
Lai nodrošinātu aptuveni 800km valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvi vai atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, Ministru kabinetā (MK) jau konceptuāli atbalstīta finansējuma piešķiršana programmai "Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā". Ceļu tīkla sakārtošanai paredzēts piesaistīti aptuveni 300 miljonu eiro finansējuma, norāda ministrijā.
Valdība ir apstiprinātas arī Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kas paredz vairāk nekā divu miljardu eiro investīcijas, tajā skaitā vairāk nekā miljardu Eiropas Savienības fondu finansējuma, ko plānots novirzīt gan uzņēmējdarbības atbalstam, gan pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai Latvijas reģionos.
Tāpat valdība ir apstiprināti un Saeimā otrajā lasījumā pieņemti "Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā" un "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"", kas veicinās Latgales reģiona attīstību un mazinās nevienlīdzību, stiprinot reģionus.
Atbilstoši Saeimas 2019. gada 21. martā dotajam uzdevumam, VARAM sagatavoja likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" ar jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, kuru valdība apstiprināja pērnā gada 15. oktobrī, piedāvājot līdzšinējo 119 pašvaldību vietā 39.
Saeima 7. novembrī likumprojektu konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Likumprojekta nodošana izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā paredzēta 5. martā. Plānots, ka Saeima likumu pieņems līdz šī gada jūnijam, lai 2021. gadā jaunais pašvaldību iedalījums stātos spēkā un jaunās pašvaldību domes varētu darbu uzsākt nākamā gada 1. jūlijā.
