Pūce ierosina Rīgas domes atlaišanu; ārkārtas vēlēšanas grib 29. februārī
Foto: LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) piektdien paziņoja par ministrijas lēmumu sākt Rīgas domes atlaišanu.

VARAM ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās domes vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020. gada 29. februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz iecelt pagaidu administrāciju.

"Pēdējos astoņus mēnešus VARAM ir uzstājīgi vērsusi RD uzmanību uz pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanā galvaspilsētas teritorijā. Šo astoņu mēnešu laikā Rīgā jau otro reizi iestājusies ārkārtējā situācija un pašvaldība nav pildījusi savas likumā noteiktās funkcijas. RD darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša sabiedrības interesēm un veicina tās neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka ministrija, veicot domes pārraudzību likumā "Par pašvaldībām" noteikto pilnvaru ietvaros, pašvaldības darbā konstatējusi vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus. Pārkāpumi izdarīti vairākkārtīgi un visā 2017. gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās RD darbības laikā.

Ministrijas ieskatā, RD nav veikusi darbības, lai atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai izvēlētos atkritumu apsaimniekotājus. Tomēr pēc situācijas izvērtēšanas VARAM amatpersonas secināja, ka pašvaldības rīcībā bija pietiekami daudz laika iepirkuma veikšanai. Tajā pat laikā pēc vairākiem lūgumiem ministrija no pašvaldības nav saņēmusi rīcības plānu "atkritumu krīzes" novēršanai, kur ietvertās darbības būtu atbilstošas likumam. Uz šo iemeslu pamata ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 2020. gada 12. martam.

"Līdz ar to nepārprotami, ka VARAM ministram, veicot pārraudzību pār pašvaldību un domes priekšsēdētāja darbu, konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, ir pienācīgi jāreaģē un apdraudējums jānovērš," sacīja ministrs.

Pūce skaidroja, ka šodien VARAM sagatavotais likumprojekts tiks nosūtīts saskaņošanai ar Finanšu un Tieslietu ministriju, savukārt valdībā tas varētu tikt skatīts 17. decembrī. Laiku, kad likumprojektu skatīs Saeima, ministrs neprognozēja, jo tas ir paša likumdevēja rokās.

"Jaunās domes vēlēšanu datums ir 2020. gada 29. februāris, bet atkarībā no tā, kurā brīdī Saeima lēmumu pieņems vai kā Saeima vēlēsies, šis datums var tikt precizēts. Visdrīzāk uz priekšu, nevis atpakaļ, ņemot vērā nepieciešamās procedūras, lai vēlēšanas varētu notikt," skaidroja Pūce.

Tāpat līdz RD jaunā sasaukuma pirmajai sēdei tiks iecelta pagaidu administrācija, kas savus pienākumus varētu pildīt aptuveni divarpus mēnešus.

Pagaidu administrācijas pilnvaras ir tādas pašas kā domes pilnvaras – tai, piemēram, ir tiesības apstiprināt pašvaldības budžetu. Pēc ministra teiktā, pašvaldības pagaidu administrācijā ir plānots iecelt VARAM ierēdņus un, iespējams, kandidātu atrašanai var nākties piesaistīt arī citas ministrijas. Pagaidām konkrētas personas vēl nav izvēlētas.

"Es zinu, kā manam priekšgājējam gāja, kad viņš mēģināja atrast citu ministriju pārstāvjus. Tad ministrijas viena pēc otra atteicās no šī goda būt par pagaidu administrācijas locekli. Redzēsim, kā ies šoreiz," piebilda ministrs.

Viņš norādīja, ka varētu tikt iecelti trīs līdz septiņi pašvaldības pagaidu administratori.

Runājot par Saeimas deputātu iesniegtajiem likuma grozījumiem, kas ļautu ārkārtas RD vēlēšanās deputātus ievēlēt līdz 2025. gadam, ministrs šādu ierosinājumu atbalsta. Deputāti pirms priekšlikumu iesniegšanas ir konsultējušies ar ministriju.

Jau ziņots, ka politologs un vēstures doktors Ojārs Skudra Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piektdienas rītā sacīja, ka tas, kas notiek Saeimā, liecina, ka vienošanās par RD atlaišanu ir panākta un ārkārtas vēlēšanas notiks. Ja tādas būs, tad politiskā cīņa būs ļoti asa un, iespējams, ļoti netīra.

Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, vērtējot Pūces iespējamo paziņojumu par domes atlaišanu, raidījumā "Rīta panorāma" piektdien atzīmēja, ka šāds paziņojums gan būs tikai sākums – jautājums pēc tam jāskata valdībā un pēc tam Saeimā.

Atkarībā no tā, kā parlaments vēlēsies, jautājums par attiecīga likuma pieņemšanu var tikt skatīts gan vienā dienā, gan trijos lasījumos vai steidzamības kārtā – divos lasījumos. Pastars uzsvēra, ka jautājums par domes atlaišanu ir nevis politisks, bet juridisks – "ir pamats domes atlaišanai vai nav".

Viņš sacīja, ka ministra lēmums rosināt pašvaldības atlaišanu, nekādā veidā nav apstrīdams.

Apstrīdēt gan vēlāk var pašu likumu, ko parlaments pieņem. To tad varētu darīt 20 deputāti, iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā. Pēc Pastara teiktā, ārkārtas vēlēšanas Rīgā gan jau tad, visticamāk, būts notikušas.

Arī paši VARAM pārstāvji publiskajā vidē iepriekš pauduši nostāju, ka RD jau otro reizi neesot tikusi galā ar vienu no savām autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tādēļ juridiski esot iestājies pamats, lai lemtu par RD atlaišanu. Minētais tiek pamatots ar faktu, ka Saeima ir lēmusi līdz 12. martam pagarināt ārkārtējās situācijas regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā. Pirmo reizi ārkārtējā situācija tika ieviesta 11. septembrī.

Tikmēr RD vadība ir pretējās domās un uzskata, ka ministrijas norādes ir izpildījusi, nekādas ārkārtas situācijas atkritumu apsaimniekošanā Rīgā nav un domes atlaišanas gadījumā tas būšot politisks lēmums.

VARAM jau ir sākusi domāt par ārkārtas vēlēšanu sarīkošanas jautājumiem. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa apliecināja, ka ministrija par šo jautājumu ir vērsusies komisijā un arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Gatavošanās RD ārkārtas vēlēšanām notiek arī Saeimā, kas izskatīšanai komisijās ir nodevusi koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas, ja tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas RD vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Grozījumi paredzēs jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Līdz RD pilnvaru beigām pašlaik ir vairāk nekā deviņi mēneši un mazāk nekā 24 mēneši, tāpēc, kamēr šie apstākļi ir spēkā, RD atlaišanas gadījumā uz pēc tam ievēlamo jauno domes sasaukumu attiektos šīs izmaiņas. RD ārkārtas vēlēšanu sarīkošana varētu izmaksāt aptuveni 1,5 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tags

Centrālā vēlēšanu komisija Juris Pūce Rīga Rīgas dome Saeima VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Comment Form