'Pūces modelis' konsultācijās neguva pietiekamu atbalstu, uzskata Pašvaldību savienība
Foto: Publicitātes foto

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde konstatējot, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas modelis līdzšinējo konsultāciju gaitā nav guvis pietiekamu atbalstu, aicina Ministru kabinetu uzsākt saprātīgu diskusiju par administratīvi teritoriālo reformu, portālu "Delfi" informēja LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja Jana Bunkus.

Otrdien notikušajā LPS valdes sēdē pašvaldību priekšsēdētāji uzklausīja zinātnieku Andra Miglava, Pētera Šķiņķa un Māra Pūķa izstrādāto teritorijas attīstības pārvaldības reformas piedāvājumu, kas dienasgaismu ieraudzīja jūlijā.

Latvijas zinātnieki secinājuši, ka centralizēta un pa nozarēm organizēta valsts pārvalde Latvijā ir izrādījusies neefektīva. Proti, savā kontrolē paturot vairumu finansiālo un institucionālo resursu un funkciju, valsts nav izmantojusi vienu no efektīvas pārvaldības principiem – iespējami lielu atbildības daļu pārvirzīt uz reģioniem un pašvaldībām.

Tāpēc zinātnieki piedāvā veikt kompleksu teritorijas pārvaldības reformu, kas skartu gan pārvaldības struktūru, gan finanšu pārvaldību, gan arī teritoriālo organizāciju. Mērķis ir radīt efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas reģionu attīstības kohēzijas veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei.

Sēdē klātesošie LPS valdes locekļi uzsvēra, ka piedāvātais reformas modelis ir saprātīgs, balstīts datos un skaitļos pretstatā ministra Pūces piedāvātajam administratīvi teritoriālās reformas modelim. Līdz ar to pašvaldību priekšsēdētāji bija vienisprātis, ka ir jāuzsāk argumentēta diskusija ar Ministru kabinetu, lai rastu optimālāko reformas risinājumu, kas vērsts uz Latvijas attīstību, nevis vienkārši robežu grozīšanu.

Pašvaldību vadītāji arī bijuši vienisprātis, ka līdz šim realizētās VARAM diskusijas ar pašvaldību deputātiem bija formāls process ar nevēlēšanos patiesi izzināt pašvaldību viedokli. LPS valde tās raksturo kā informēšanu, nevis diskusiju, jo tikšanās reizēs lielākoties tā arī neizskanēja argumentētas atbildes par reformas ieguvumiem.

Tāpēc valde secinājusi, ka Pūces piedāvātais modelis līdzšinējo konsultāciju gaitā nav guvis pietiekamu atbalstu. Valde tālākajām diskusijām par pamatu rosina ņemt zinātnieku izstrādāto teritoriālās pārvaldības modeli, diskusijās notiktu izvēle starp tieši vēlētiem vai vietējo pašvaldību deleģētiem apriņķu deputātiem, sarunas par sadarbību apriņķa mērogā starp pašvaldībām un valsts institūcijām, atbilstošu funkciju un finansējuma reformu. Vietējo pašvaldību turpmākās reformas kritēriji tad izrietētu no šīs diskusijas rezultāta.

Valdes sēdes dalībnieki atbalstīja valsts attīstības virziena maiņu no centralizācijas uz decentralizāciju, uz katras pašvaldības un katra reģiona resursu pilnīgāku izmantošanu. Pašvaldību robežas nevar grozīt bez aprēķiniem, kā tas ietekmēs pārējās valstī uzsāktās reformas, pavēstīja J.Bunkus.

LPS valde tiek veidota, ievērojot pārstāvniecību no visām novadu pašvaldībām un republikas pilsētu pašvaldībām, kā arī dažādiem valsts reģioniem.

"Delfi" jau vēstīja, ka ministrijai jau ir uzdevums izvērtēt, vai ir nepieciešamas otrā līmeņa pašvaldības. Šoruden VARAM valdībā iesniegs izvērtējumu.

Iepriekš sarunā ar "Delfi" ministrs Pūce sacīja, ka valdībai vēl ir jāvienojas, bet, ja "mēs uzskatām, ka otrais teritoriālās pārvaldības līmenis ir nepieciešams, tad veidošana var notikt paralēli (ar administratīvi teritoriālo reformu – red.)". Ja tāds lēmums tiek pieņemts, varētu paiet aptuveni divi gadi, lai tas tiktu izveidots.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Administratīvi teritoriālā reforma 2019 Latvijas Pašvaldību savienība VARAM
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form