Pūces rīkojums par Ikšķiles aptauju neatbilst Satversmei; Kariņš aicinās uz sarunu (plkst. 19:35)
Foto: LETA

Satversmes tiesa (ST) 15. maijā pieņēmusi spriedumu lietā par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam". Tiesa lēmusi atzīt ministra rīkojumu par neatbilstošu Satversmes 1. pantam, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Vienlaikus ST arī vērsa pieteikuma iesniedzējas – Ikšķiles novada domes – uzmanību uz to, ka tā, organizējot Ikšķiles novada iedzīvotāju aptauju saskaņā ar aptaujas nolikumu, kura darbību ministrs bija apturējis, pirms vēršanās Satversmes tiesā un sprieduma spēkā stāšanās, ir rīkojusies pretēji demokrātiskā tiesiskā valstī pieņemtajai kārtībai un nav ievērojusi likuma "Par pašvaldībām" 49. panta trešo daļu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdienas vakarā pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem atzina, ka vēl iepazīsies ar ST lēmumu, bet jebkurā gadījumā runās arī ar ministru Pūci. "Mums ir valdībā jāskatās, kā mēs varam labāk darīt savu darbu un, ja tiesai ir norādes, tad tās jāņem vērā. Runāšu ar ministru, kā mēs to varam dzīvē labāk ieviest," teica Kariņš.

Pūce, komentējot ST spriedumu, aģentūrai LETA sacījis, ka tas ir korekts un palīdzēs tālākā darba organizācijā. Viņš atzīmējis, ka "augstu vērtē" ST spriedumu, piebilstot, ka tajā ir sniegts detalizēts vērtējums par to, kādas ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pilnvaras, pieņemot lēmumus par pašvaldību iekšējo normatīvo aktu apturēšanu.

Kā skaidroja Pūce, spriedumā konstatēts, ka ministram bijušas juridiskas tiesības apturēt iekšējo normatīvo nolikumu, bet pašvaldībām ir tiesības noskaidrot iedzīvotāju viedokli. Ministrs atzīmēja, ka, atbilstoši spriedumam, viņam bijis pienākums izmantot citas pārraudzības formas.

Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019. gada 25. aprīļa rīkojumu tika apturēta Ikšķiles novada domes 2019. gada 15. aprīlī izdotā Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas "Ikšķiles novada balsojums" nolikuma darbība.

Satversme 1. pants paredz, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", bet 101. pants, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."

Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pants nosaka, ka "vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referendumu palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts."

ST atgādina, ka lieta ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma. Uzsāktās administratīvi teritoriālās reformas ietvaros Ikšķiles novada administratīvo teritoriju bija plānots apvienot ar citiem novadiem. Pieteikuma iesniedzēja izdeva aptaujas nolikumu, lai organizētu Ikšķiles novada iedzīvotāju aptauju par šo novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju. Ar apstrīdēto rīkojumu ministrs apturēja aptaujas nolikuma darbību. Ikšķiles novada dome vērsās Satversmes tiesā, norādot, ka apstrīdētais rīkojums liedz tai noskaidrot iedzīvotāju viedokli, tāpēc tas neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam un Hartas 5. pantam.

Tagad ST secinājusi, ka ka Satversmes 1. un 101. pantā un Hartas 5. pantā ir ietvertas pašvaldības tiesības uzklausīt attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas izmaiņām.

Aptaujas nolikums ir pašvaldības izdots iekšējais normatīvais akts, kura darbību ministram, pamatojot šā akta prettiesiskumu, saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmo daļu bija tiesības apturēt.

Pašvaldībai ir rīcības brīvība savas autonomās kompetences īstenošanā, ņemot vērā Satversmē un citos ārējos normatīvajos aktos noteikto ietvaru un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju likumiskās intereses. Tā kā pašvaldība ir izveidota tieši iedzīvotāju interešu nodrošināšanai, iedzīvotāju viedokļa uzklausīšana ir viens no pašvaldības ikdienas darba elementiem, kuru tā var izmantot dažādos savā kompetencē esošos jautājumos, norāda ST.

Pašvaldības autonomās kompetences ietvaros attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli iespējams noskaidrot ne tikai publiskajā apspriešanā likumā noteiktajos gadījumos, bet arī citā kārtībā, piemēram, rīkojot dažāda veida aptaujas, intervijas, viedokļu paušanu brīvā formā. Šādi iegūts iedzīvotāju viedoklis nerada juridiskas sekas pašvaldībai un citām valsts institūcijām lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt pašvaldībai, noskaidrojot tās iedzīvotāju viedokli, vienmēr ir jārīkojas atbilstoši Satversmei un jāievēro normatīvo aktu prasības, vēsta ST.

Administratīvi teritoriālā reforma, kuras ietvaros plānotas līdzšinējo administratīvo teritoriju robežu izmaiņas, ir tieši saistīta ar attiecīgo administratīvo teritoriju iedzīvotāju tiesībām un likumiskajām interesēm un pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu. Tāpēc pašvaldībai ir tiesības noskaidrot tās iedzīvotāju viedokli, lai reformas gaitā to savlaicīgi sniegtu valsts institūcijām. Turklāt pašvaldība to var darīt jebkurā administratīvi teritoriālās reformas stadijā, tajā skaitā arī reformas sākumā, tiklīdz ir saņemta informācija par to, ka reforma varētu skart šīs pašvaldības administratīvo teritoriju, uzsver ST un secina, ka Ikšķiles novada iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par šo novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju ietilpst pašvaldības kompetencē.

ST atzina, ka aptaujas nolikumā lietotā terminoloģija drīzāk raksturīga vēlēšanām vai referendumam. Tomēr nevienā no Ikšķiles novada domes lēmumiem, ne aptaujas nolikumā, nedz arī pašvaldības sniegtajā informācijā par plānoto iedzīvotāju aptauju nav norādīts, ka aptaujas rezultāti varētu būt saistoši pašvaldībai vai citām valsts institūcijām, kas pieņem lēmumus attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu. Pieteikuma iesniedzēja ir konsekventi norādījusi, ka aptauju rīko vienīgi tādēļ, lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju. Tādējādi aptaujas nolikumā lietotā terminoloģija pati par sevi nepadara Ikšķiles novada iedzīvotāju aptauju par referendumu un tātad nepadara to arī prettiesisku, norāda tiesa.

Tā kā attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana ietilpst pašvaldības kompetencē, tad konkrētajā situācijā aptaujas nolikumā lietotie termini un reglamentētā aptaujas organizēšanas kārtība nav iemesls, kura dēļ aptaujas nolikums būtu atzīstams par prettiesisku. ST secināja, ka Ikšķiles novada dome ir rīkojusies savas kompetences ietvaros, noskaidrojot iedzīvotāju viedokli sptaujas nolikumā noregulētajā aptaujas organizēšanas kārtībā.

Ministram, ja viņš saskatīja nepieciešamību pilnveidot aptaujas nolikumu, bija iespējas izmantot citus, mazāk ierobežojošus pašvaldību kontroles līdzekļus, kas paredzēti likumā "Par pašvaldībām", norāda tiesa.

ST uzsver, ka valdības un pašvaldību attiecības ir veidojamas dialoga formā, ievērojot labas ticības principu un savstarpējo cieņu, lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldību un resursu izmantošanu.

"Ministram nebija tiesību apturēt aptaujas nolikuma darbību, ciktāl tas attiecās uz Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. Līdz ar to apstrīdētais rīkojums neatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskuma principam," vēsta tiesa.

ST norāda, ka jau vairākkārt uzsvērusi, ka valsts pārvaldei demokrātiskā tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumam un tiesībām. Turklāt demokrātiskas tiesiskas valsts institūcijām savstarpējās attiecībās ir jāievēro labas ticības princips un starpinstitucionālās lojalitātes princips. Tāpēc tiesa vērsa pieteikuma iesniedzējas uzmanību uz to, ka tā, organizējot Ikšķiles novada iedzīvotāju aptauju saskaņā ar aptaujas nolikumu, kura darbību ministrs bija apturējis, pirms vēršanās Satversmes tiesā un sprieduma spēkā stāšanās, ir rīkojusies pretēji demokrātiskā tiesiskā valstī pieņemtajai kārtībai un nav ievērojusi likuma "Par pašvaldībām" 49. panta trešo daļu.

Jau ziņots, ka Ikšķiles novadā tomēr tika sarīkota iedzīvotāju aptauja 11. maijā. Tajā piedalījās 3299 Ikšķiles novadā deklarētie iedzīvotāji, tajā skaitā 88 jaunieši no 15 līdz 18 gadu vecumam. Par novada patstāvības saglabāšanu nobalsoja 3248 respondenti jeb 98,45 %, pret bija 51 respondents jeb 1,55 %. Ikšķiles novadā ir 9708, tātad arī šajā novadā aktivitāte bijusi ievērojama. VARAM piedāvā novadu pievienot Ogrei.

Savukārt oktobra sākumā Ikšķiles novada pašvaldība ārkārtas domes sēdē vienbalsīgi pieņēma lēmumu atzīt valdības piedāvāto reformas modeli par neatbilstošu novada iedzīvotāju interesēm un lūgt Saeimas deputātus un prezidentu neatbalstīt likumprojektu esošajā formā.

Pērn 10. aprīlī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce (AP) iepazīstināja vietējo pašvaldību pārstāvjus ar ministrijas redzējumu par Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, bet Ikšķiles novada dome ārkārtas sēdē jau 29. martā lēma par referendumam līdzīgas novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. To savukārt apstrīdēja ministrs. Jūlija beigās novada dome vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot ministra rīkojumu.

Pūce iepriekš portālam "Delfi" par Ikšķiles novada domes vēršanos ST sacīja, ka " dzīvoju tiesiskā valstī un no tiesas nebaidos. Ja tiesa spriedīs, ka mums taisnība, tad labi. Ja mums nebūs taisnība, tad neesam kvalitatīvi strādājuši. Tāpēc jau ir tiesu kontrole pār izpildvaru. Esmu pārliecināts, ka juridiski mums bija taisnība."

Augusta sākumā Ikšķiles novada pašvaldība nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), vienlaikus informējot arī Saeimas frakcijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju un Latvijas Pašvaldību savienību, par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildes nesniegšanu pēc būtības.

Nosūtītajā vēstulē Ikšķiles novada pašvaldība gan domes deputātu, gan iedzīvotāju vārdā lūdz Ministru prezidentu kā valdības vadītāju uzdot VARAM atbildēt pašvaldībai uz 14. jūnija vēstulē uzdotajiem jautājumiem pēc būtības, sniedzot argumentētas, pamatotas atbildes.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Ikšķile Saeima Satversmes tiesa VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form