Pulksten 8 vai 9: Kā Latvijā uztver Igaunijas ideju par vēlāku skolas rītu
Foto: Shutterstock

Par Igaunijā aktuālo priekšlikumu ieviest jaunu kārtību – skolās ļaut stundas sākt ne agrāk kā pulksten 9, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā teic: ja mūsu valstī šāda ideja būtu, to noteikti izvērtētu, taču šobrīd ir virkne faktoru, kas tās ieviešanu varētu kavēt.

Vēlāku skolas rītu vēlas ieviest Igaunijas Sociālo lietu ministrija, vēsta kaimiņvalsts sabiedrisko mediju portāls ERR. Proti, atbilstoši priekšlikumam, vispārējās izglītības iestādēs mācības sāktos ne agrāk kā pulksten 9, ja vien skolas vecāku padome nelemj citādi.

Pārmaiņu mērķis ir mācību vides uzlabošana.

Šobrīd Igaunijā pirmā stunda sākas pulksten 8 vai vēlāk. Tāpat arī likumprojektā paredzētas mācības tikai vienā maiņā un 30 minūšu garš ēdināšanas starpbrīdis līdzšinējo 15 minūšu vietā. Ja likumprojektu parlamentā atbalstīs, jaunā kārtība stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī.

Latvijā – visbiežāk 8.30

"Latvijā neviens ārējais normatīvais akts neregulē mācību stundu sākuma un beigu laiku. To nosaka pati izglītības iestāde, saskaņojot ar pašvaldību," stāsta IZM Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece. Ministrijas ieskatā, arī noteikt vienotu laiku pilnīgi visām izglītības iestādēm nebūtu veiksmīgākais risinājums, jo esot jāņem vērā daudz ietekmējošu apstākļu.

Piemēram, ja izglītības iestādē mācās tikai vietējā mikrorajona skolēni, viņi var sākt stundas agrāk, jo nebūtu ļoti agri jāceļas. Taču pavisam citādi ir skolēniem, kuriem jāmēro ilgs ceļš uz skolu, piemēram, pašvaldības organizētā transportlīdzeklī. Tad, pēc Bucinieces domām, pašvaldībai būtu jāizvērtē, cikos skolēniem jāceļas, lai laicīgi nokļūtu mācību iestādē, un cik ilgu laiku viņi pavadīs ceļā.

"Vēl būtiski – nosakot stundu sākumu, skolas mēdz ielikt "nultās" stundas no rīta, kori vai konsultācijas, kas neskaitās mācību stundas. Mēs tiešām aicinātu pašvaldības izvērtēt. Skolās arī darbojas skolas padomes, kur iesaistīti vecāki, tās varētu rosināt, cikos būtu jāsākas stundām," norāda Buceniece.

Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, vairākumā Latvijas skolu stundas sākas ap pulksten 8.30, vēl arī diezgan daudz iestādēs – pulksten 8. "Ātrāk par 8 nevajadzētu būt," par skolu praksi saka Buceniece.

Savukārt, vai kādā Latvijas skolā pirmā stunda jau šobrīd sākas tikai pulksten 9, IZM pārstāvei informācijas nav.

Kavēt varētu skolu sadrumstalotais tīkls un pulciņi

Nozīme arī esot ēdināšanas starpbrīžiem. Tā kā tiem jābūt pietiekami gariem un vairākiem, lai visi skolēni garajos starpbrīžos paspētu paēst, daļa lielo skolu izvēlas mācību rītu sākt agri.

Tiesa, saistībā ar Igaunijā aktuālo priekšlikumu, ieskanas arī atsevišķu jaunāko klašu skolēnu vecāku bažas – ja arī Latvijā skolas diena sāktos ne agrāk kā pulksten 9, visticamāk, diezgan daudzi kavētu darbu.

IZM pārstāve Buceniece arī atzīst, ka vecāko klašu skolēni vairs nav atkarīgi no vecāku darbalaika sākuma, taču jaunāko klašu skolēnu gadījumā ir citādi.

"Vecākiem, kuriem darbs sākas pulksten 8, ir izdevīgi, ka skolā mācības sākas 8. Protams, ir arī gadījumi, par ko Valsts Kontrole runājusi, ka bērni tiek atvesti uz skolu jau stundu iepriekš. Tas saistīts ar skolēnu pārvadājumiem, un bērni šo stundu pirms mācībām pavada skolā. Skola vai pašvaldība izvērtē, ka varbūt lietderīgāk sākt mācības agrāk, ja tas saistīts ar transportu," skaidro Buceniece.

Igaunijas ideju par vēlākām stundām, Latvijā ieviest, visticamāk, varētu būt diezgan sarežģīti. "Katrā ziņā šādas idejas var izvērtēt, bet tad tiešām jāsaprot arī visi šie faktori. Manuprāt, pie mūsu tik ļoti sadrumstalotā skolu tīkla un ņemot vērā skolas atrašanās vietu – vai tā atrodas pilsētā, kur viegli visiem nokļūt, vai arī laukos – šie atšķirīgie faktori var ietekmēt stundu sākumu," norāda IZM pārstāve.

Turklāt pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, diezgan bieži skolas ir spiestas sākt stundas agri, lai skolēni paspētu pēc stundām uz mākslas vai mūzikas skolu, kur arī nereti mācības sākas diezgan agri.

Bucenieces ieskatā, risinājums varētu būt ciešāka skolēnu vecāku un pašvaldības sadarbība.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form