Puse absolventu bezdarbnieku nevar atrast darbu pieredzes trūkuma dēļ

16,5% aptaujāto absolventu atzinuši, ka ir bezdarbnieki, jo darba devēji ir neapmierināti ar absolventa prasmēm vai ģimenes apstākļiem. Visbiežāk darba devēji atteikuši darbu nepietiekamo svešvalodu un valsts valodas zināšanu dēļ un tāpēc, ka jaunieši nav pratuši strādāt ar jaunajām tehnoloģijām.

Savukārt 10,6% absolventu nav varējuši atrast darbu, jo bija neapmierināti ar darba apstākļiem, 4,2% ir bezdarbnieki invaliditātes dēļ, bet 2,7% - slimības dēļ.

Aptaujā respondenti varēja minēt vairākus atbilžu variantus.

Respondentu darbu bija meklējuši ar NVA palīdzību, vērsušies tieši pie darba devēja vai lūguši palīdzību radiem, draugiem vai bijušajiem kolēģiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 64,8% absolventu - bezdarbnieku iztiek no citu ģimenes locekļu ienākumiem, 34,6% no bezdarbnieka pabalsta, 20,8% no dzīvesbiedra ienākumiem, 16,1% no samaksas par gadījuma darbiem, 8,3% no sociālās palīdzības, 5,8% no invaliditātes pensijas un 7,5% no citiem iztikas avotiem, piemēram, bērnu kopšanas pabalsta.

Aptauja veikta šā gada maijā un jūnijā, īstenojot Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas "Darba tirgus pētījumi" projektu "Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi". Izvaicāti 745 bezdarbnieki, kas izglītības iestādi absolvējuši 2003./2004. mācību gadā.

16,8% respondentu bija ieguvuši pamatizglītību, 28,5% - vispārējo vidējo izglītību, 18,4% - profesionālo izglītību pēc pamatizglītības iegūšanas, 11,5% - profesionālo izglītību pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un 24,8% - augstāko izglītību.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 52,9% no visiem absolventiem tuvāko divu gadu laikā plāno turpināt mācības, savukārt piektdaļai aptaujāto absolventu uz šo jautājumu bija grūti atbildēt.