Šobrīd pelēkajā zonā ir apmēram puse no visas Latvijas dārzeņu un ogu aprites. Šādu viedokli pauda Zemnieku saeimas pārstāve Edīte Strazdiņa LTV raidījumā "Sastrēgumstunda".
Arī Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danušēvičs uzskata, ka ēnu ekonomika augļu un dārzeņu tirgus jomā ir tik liela un iespējams pat pārsniedz 50%.
Tādējādi, ieviešot samazināto PVN pārtikai, būtiski samazinātos ēnu ekonomika šajā jomā, jo nelegālajiem pārtikas tirgotājiem un "viltotājiem" tas kļūtu finansiāli mazāk interesanti.
Savukārt uzņēmēja un Latvijas augļkopju asociācijas pārstāve Gundega Sauškina minēja, ka viņa personīgi ir saskārusies ar pašas audzēto ogu "viltošanu" – tās parādījušās tirgū pirms viņas saimniecībās sākusies to ražas novākšana.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Ingūna Gulbe uzsvēra, ka jebkura nodokļu samazināšana palielina godīgā nodokļa maksātāju daļu.
Raidījuma viesi, kas atbalstīja PVN samazināšanu pārtikai, uzsvēra, ka šis solis samazinātu augļu un dārzeņu "pelēkā tirgus zonu", kā arī trūcīgākie iedzīvotāji iegūtu un arī ražotājiem būtu vieglāk strādāt – dārzeņi un augļi kļūtu lētāki, cenas vienādotos, uzņēmumiem būtu ātrāka naudas aprite un samazinātos ražošanas izmaksas. Tādējādi vietējie augļi un dārzeņi varētu arī konkurēt ar importa produktiem.
Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kurā PVN likme pārtikai nav samazināta. Bagātajā Vācijā, pērkot pārtiku, maksā 7%, Lielbritānijā un Īrijā - 0%, bet Latvijā 21% jeb piekto daļu no preces cenas.
