Augustā valdība aiz slēgtām durvīm akceptējusi Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ieceri tērēt pusotru miljonu eiro virszemes apraides tīkla uzlabošanai. Televīzijas centrs mainīs četrus raidītājus Vidzemē un Kurzemē, kā arī būvēs divus torņus pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Būvniecību atbalsta gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, gan Saeimas atbildīgā komisija, jo vājš TV signāls esot viens no iemesliem, kāpēc pierobežas iedzīvotāji neskatās Latvijas televīzijas, skaidroja raidījums.
Žurnālisti izpētījuši, ka vajadzība pēc pieciem bezmaksas kanāliem vietā, kur tiks būvēti torņi, varētu būt dažiem simtiem cilvēku. Precīzu skaitu neviens nezinot. Lai gan šīs investīcijas pamato ar nepieciešamību stiprināt Latvijas informatīvo telpu, ir maz ticams, ka piecu bezmaksas kanālu pieejamība liks pierobežas iedzīvotājiem antenas pagriezt prom no Krievijas. Lai to panāktu, galvenais ir saturs, taču šajā ziņā būtisku izmaiņu nav, norāda raidījums.
Austrumu pierobežas iedzīvotājiem jau no 2010. gada, kad notika TV digitalizācija, ir ierobežotas iespējas bez maksas skatīties televīziju. Signāls daudzviet ir vājš, un to izkonkurē Krievijas un Baltkrievijas raidītāji, kas robežas tuvumā dzīvojošajiem ļauj ērti skatīties ar Kremļa propagandu piesātinātās programmas.
Raidījums atgādina, ka problēma aktualizējās 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu. Pretestības nebija, jo Kremļa televīzijas bija kāpinājušas iedzīvotājos neuzticību Ukrainas varai.
Šie paši televīzijas kanāli ir vienīgais informācijas avots arī daudziem Latvijā pie robežas dzīvojošajiem. Tāpēc tika izlemts, ka jāstiprina vietējie mediji, jānodrošina pierobežas iedzīvotājiem iespēja skatīties un klausīties Latvijas programmas. Tomēr, kā Krievijas televīzijas cienītājus dabūt atpakaļ Latvijas informatīvajā telpā nezināja un joprojām nezina neviens, secina raidījums.
Tagad, pēc četriem gadiem valdība apstiprināja LVRTC plānus būvēt divus jaunus sakaru torņus pierobežā. Pēc diviem gadiem tiem vajadzētu būt gataviem un tas ļaus labāk uztvert Latvijas televīzijas un radio.
Virszemes apraide šobrīd sasniedz 99,6% Latvijas iedzīvotāju. NEPLP stratēģijā rakstīts, ka jāpanāk 99,8% pārklājums. Divu torņu uzliešana un vēl četru raidītāju kvalitātes uzlabošana Vidzemē un Kurzemē to risinās un tas izmaksās pusotru miljonu eiro, bet katru gadu būs jāpiemaksā LVRTC 430 tūkstoši eiro par apraidi. Tiesa, jaunu ideju, kā ar Latvijas pārraidēm aizsniegties līdz tiem pierobežas iedzīvotājiem, kas skatās vienīgi Krievijas televīzijas, padomei nav. Kanālam krievu valodā, kas konkurētu ar Krievijas televīzijām, valsts naudu netērēs, bet ir ieceres vairāk atbalstīt reģionālos medijus, norāda raidījums.