Putins mēģinās panākt dialogu ar rietumiem caur spēka pozīcijām, norāda Cepurītis
Foto: LETA

Amatā uz vēl vienu sešu gadu pilnvaru termiņu ievēlētais Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēģinās panākt dialogu ar rietumiem caur spēka pozīcijām, šādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Eksperts sacīja, ka Putins arī nākamajā amata pilnvaru termiņā mēģinās panākt dialogu ar rietumiem caur spēka pozīcijām, kas nepieciešams, lai "Krievija tiktu nosēdināta pie sarunu galda".

"Izskatās, ka Putina iesāktais kurss varētu turpināties, proti, mēģinājumi panākt dialogu ar rietumvalstīm, bet, izmantojot faktiski piespiešanu. Tas nozīmē, parādīt Krieviju kā spēcīgu valsti caur spēkā pozīcijām un panākt tās vietu pie sarunu galda. Tas faktiski tika īstenots Sīrijā. Krievija turpinās "žvadzināt ieročus", mēģinās panākt, lai tiktu nosēdināta pie sarunu galda. Nav gan teikts, kas šāda tendence turpināsies visu pilnvaru termiņu. Ja radīsies izmaiņas starptautiskajā sistēmā un palielināsies spiediens Krievijas iekšpolitikā, tas var piespiest Putinu spert soli pa kreisi vai pa labi," prognozēja eksperts.

Krievijas ietekme uz Latviju Putina nākamajos valdīšanas gados būs atkarīga no tā, vai pastāvēs izmaiņas Krievijas un rietumvalstu attiecībās, norādīja Cepurītis. "Ja netiks panākta normalizācija šajās attiecībās, tad mēs nekļūsim par spilgtiem partneriem," viņš uzsvēra.

Eksperts gan pieļauj, ka Latvijas un Krievijas attiecībās izmaiņas iespējamas atkarībā no rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Ja Latvijā nāks pie varas Krievijai pozitīvāk noskaņoti spēki, tad, iespējams, Krievija mēģinās šos spēkus "apbalvot, piešķirot tiem lielāku atbalstu ar teorētiskiem ekonomiskiem ieguvumiem", teica eksperts.

Cepurītis uzskata, ka, tuvojoties Putina amata pilnvaru termiņa beigām, Kremlī var pieaugt saspīlējums un konkurence par šī amata pēcteci, taču nav izslēgts, ka Putins varu saglabās arī pēc 2024. gada.

"Ir izskanējusi versija, ka Putins izvēlēsies kļūt par premjerministru ar daudz apjomīgākām pilnvarām. Tāpat ir minēts scenārijs, ka Putins varētu kļūt par formālu vai vismaz institucionāli sekundāru amatpersonu, taču saglabās kontroli pār procesiem Krievijā. Attiecībā uz šiem scenārijiem pieaugs konkurence starp dažādām grupām Kremļa iekšienē," norādīja Cepurītis.

Putins paziņojis, ka nemainīs konstitūciju, lai paliktu prezidenta amatā, taču, kā pauda Cepurītis, tas neizslēdz, ka šādas izmaiņas var tikt veiktas "pēc sabiedrības pieprasījuma vai pēc valsts domes lūguma uz kuru Putins ir spiests reaģēt".

Eksperts uzskata, ka Krievijas opozīcija turpinās savas aktivitātes, taču "nav jādzīvo ilūzijās, ka pašreizējais Krievijas režīms varētu "atslābināt grožus"". Tas nozīmē, ka opozīcija tiks pakļauta dažāda veida represijām, norādīja Cepurītis.

Viņaprāt, Putina valdīšanas nākamajā periodā viens no lielākajiem izaicinājumiem būs nodrošināt sabiedrībai ierobežotos pakalpojumus, ņemot vērā, ka Krievijas ekonomika neattīstās pietiekami efektīvi starptautisko sankciju un politiskās izolētības ietekmē.

Kā ziņots, Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Tomēr Krievijas opozīcijas aktīvisti un nevalstiskās organizācijas ziņoja par daudziem pārkāpumiem svētdien notiekošajās prezidenta vēlēšanās. Galvenie minētie pārkāpumi ir fiktīvu biļetenu mešana urnās, kā arī urnu novietošana ārpus videokameru redzamības loka.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Centrālā vēlēšanu komisija Krievija Saeima Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form