Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 21.janvārī atzina bijušā sarkanā partizāna Kononova vainu kara noziegumos - deviņu civiliedzīvotāju slepkavībā Mazo Batu sādžā 1944.gada Vasarsvētkos - un piesprieda viņam sešus gadus ieslodzījuma.
Pret tiesas lēmumu asi reaģēja gan Putins, gan citas Krievijas amatpersonas, vainojot Latviju "raganu medībās" un nacionālisma atdzimšanā. Šos apvainojumus Latvija noraidījusi vairākkārt, paziņojot, ka Kononovs notiesāts par konkrētiem noziegumiem.
Jau vēstīts, ka šī bija pirmā prāva, kur neatkarīgajā Latvijā kādu notiesā par kara noziegumiem, jo divi pirms tam notiesātie padomju varas pārstāvji Alfons Noviks un Mihails Farbtuhs tika tiesāti par genocīdu.
Lemjot par piemērojamo sodu, tiesa neesot konstatējusi nevienu vainu mīkstinošu apstākli, bet par vainu pastiprinošiem apstākļiem atzītas nozieguma smagās sekas - izpostītā sādža un visu sādžinieku dzīves.
Tāpat tiesa nosauca par nepatiesām Kononova sniegtās liecības, kurās viņš noliedz savu dalību Mazo Batu sādžas iedzīvotāju slaktiņā 1944.gada 27.maijā, jo tās esot pretrunā ar citiem lietu materiāliem.
Prokurore lūdza 77 gadus vecajam partizānam un bijušajam Daugavpils policijas priekšniekam piemērot 12 gadu cietumsodu, tiesa piesprieda uz pusi mazāk. Kononovs tiesu gaidīja apcietinājumā, kur viņš pavadījis jau pusotru gadu.
Apsūdzība balstās ne tikai uz liecinieku un cietušo liecībām, arhīvu materiāliem, bet arī uz daudziem padomju laikā izdotiem literāriem darbiem - dokumentāriem stāstiem, bijušo cīnītāju atmiņām - par partizānu varonību.
Kononovs pēdējā vārdā noliedza savu vainu, jo esot cīnījies kā partizāns pret ienaidnieku pēc kara laika likumiem.